Laboratorijas dienesta vēsture

Laboratorijas dienests izveidots 2018.gadā, kad tika pieņemts lēmums ierobežota valsts piešķirtā finansējuma ietvaros veikt izmaiņas slimnīcas laboratorijās to attīstības veicināšanai un darbības finansiālās lietderības paaugstināšanai, vienlaicīgi ieviešot mūsdienīgas laboratoriskās diagnostikas tehnoloģijas atbilstoši slimnīcā realizējamai ārstnieciskai darbībai, pamatojumam un pieprasījumam.

Tika apvienotas 3 laboratorijas:

• Laboratorija stacionārā “Gaiļezers”
• Laboratorija Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC)
• Laboratorija Tuberkulozes un plaušu slimību centrā (TPSC)

Attīstoties tehnoloģiskajiem procesiem, 2020.gadā Laboratorijas dienestam tika pievienots Patoloģijas centrs.

Laboratorija “Gaiļezers”

• 1979 – laboratorijas darbības sākums, kā Rīgas pilsētas 7.klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” laboratorija
• 1979 – 1982 – vadītāja Biruta Bandere
• 1982 – 1988 – vadītāja Ludmila Gornostajeva
• 1987 – 2000 – mikrobioloģijas apakšnodaļas vadītāja Ludmila Vizbele
• 1988 – 1993 – vadītāja Biruta Bandere
• 1994 – 2010 – vadītāja Silvija Pupure
• 2010 – 2020 – vadītāja Ludmila Eņģele
• 2010 – izveidots nosaukums “Laboratoriskās medicīnas centrs”
• 2018 – izveidots nosaukums laboratorija “Gaiļezers”, pēc Laboratorijas dienesta izveides
• 2020 – vadītāja Baiba Eglīte

Laboratorija LIC

• 1961 – akadēmiķis Anatolijs Bļugers organizēja Infekcijas slimību klīniskās bioķīmijas problēmu laboratoriju, kas ir pamats tālākai LIC laboratorijas attīstībai kopumā
• 1996 – laboratorijas darbības sākums, kā valsts aģentūras “Latvijas Infektoloģijas centrs” laboratorijai
• 1996 – 2006 – vadītāja Aija Majore
• 2006 – 2020 – vadītāja Jeļena Storoženko
• 2008 – 2010 – Latvijas Infektoloģijas centrā tika uzcelta jauna un moderna BSL-3 laboratorijas ēka
• 2012 – Latvijas Infektoloģijas centru pievienoja Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, bet laboratorija turpināja pildīt savas funkcijas infekcijas slimību diagnostikā
• 2017 – laboratorijai tika piešķirts Nacionālās mikrobioloģijas references statuss
• 2021 – 2022 – vadītājs Sergejs Ņikišins
• 2022 – vadītāja p.i. Oksana Savicka

Laboratorija TPSC

• 1971 – laboratorijas darbības sākums, Centrālās Klīniskās laboratorijas sastāvā jaunatklātā Republikas apvienotā prettuberkulozes dispansera stacionārā, vadītāja Anisija Skārda;
• 1972 – tiek izveidota Centrālā bakterioloģijas laboratorija;
• 1972 – 1995 – vadītāja Raisa Latocka;
• Raisas Latockas vadības laikā sāka centralizēti gatavot barotnes tuberkulozes mikobaktēriju tīrkultūru izdalīšanai un centralizēti noteikt tuberkulozes mikobaktēriju jutību pret medikamentiem, kā arī izdalīto kultūru identifikāciju līdz sugai;
• Paralēli Cil- Nilsena metodei, sāka lietot fluorescento preparātu mikroskopijas metodi;
• Sadarbībā ar Gamaleja institūtu (Maskava) tika ieviesta netiešā imunofluorescentā metode, kas bija liels atbalsts hronisko pneimoniju ārstēšanā;
• 1977 – ar PSRS Veselības aizsardzības kolēģijas lēmumu, laboratorija tika apstiprināta par “Vissavienības pirmrindas pieredzes skolu”. Regulāri tika apmācīti speciālisti no citām republikām;
• 1995 – 1996 – vadītāja Anta Kārkliņa;
• 1996 – 2001 – vadītāja Lonija Broka;
• 1996 – lai ātrāk iegūtu TM testēšanas rezultātus tika uzstādīta šķidro kultūru sistēma “BACTEC 460TB”;
• 1999 – iegūts sertifikāts par laboratorijas atbilstību ES standartam EN45001;
• 2001 – 2015 – vadītājs Ģirts Šķenders;
• Sākas laboratorijas modernizācija. Lai samazinātu infekcijas risku un uzlabotu darba kvalitāti, tika uzbūvēta ventilācijas sistēma, nodrošinot gaisa apmaiņu 6x stundā, telpas tika aprīkotas ar bioloģiskās drošības skapjiem, jaunāko aparatūru,- tai skaitā BACTEC MGIT 960, GeneXpert, kā arī uzsākta latentās tuberkulozes diagnostika (T-Spot);
• 2009 – laboratoriju pievieno LIC un pārdēvē par Mikobakterioloģijas nodaļu;
• 2012  – Mikobakterioloģijas nodaļa LIC sastāvā tiek pievienota RAKUS;
• 2015 – vadītāja Inga Norvaiša
• 2016 – Mikobakterioloģijas nodaļas akreditācija, ISO 15189 standarts;
• 2018 – RAKUS Laboratorijas dienesta izveide, Mikobakterioloģijas nodaļu pārsauc par Mikobakterioloģijas daļu;
• 2020 – 2021 – pieaug molekulārās bioloģijas metožu loma tuberkulozes diagnostikā un mutāciju pret TM medikamentiem noteikšanā, kā arī latentās tuberkulozes diagnostika(QuantiFeron TB Gold Plus Elisa).

Patoloģijas centrs

• 1976 – izveidots, kā jaunbūvējamās Rīgas pilsētas 7.klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” Patoloģiskās anatomijas centrs;
• 1976  – 1984 – vadītājs Mihails Mitrofanovs
• 1977 – ar PSRS Veselības aizsardzības kolēģijas lēmumu centrs tika apstiprināts par “Vissavienības pirmrindas pieredzes skolu”;
• 1984 – centru pārdēvēja par patstāvīgu Republikas Patoloģiskās anatomijas biroju;
• 1984 – 1995 – vadītājs Vladimirs Volkovs;
• 1996 – 2020 – vadītājs Andris Šmits;
• Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz 1996.gads – iestādes nosaukums bija Valsts Patoloģijas centrs;
• 1999 – iestādes nosaukums tika mainīts uz VSIA „Patoloģijas centrs”
• 2007  – Patoloģijas centrs tiek pievienots kā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas struktūrvienībā;
• 2020 – 2022 – vadītājs Valdis Miķelsons;
• 2022 – vadītāja Aija Balode