Trauksmes celšana

Iekšējā trauksmes celšanas sistēma SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”

Lai sabiedrības interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību, ir pieņemts Trauksmes celšanas likums, kas ir spēkā no 2022. gada 4. februāra.

Kārtību, kādā SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – Slimnīca) var iesniegt un tiek izskatīti trauksmes cēlēju ziņojumi, nosaka Slimnīcas valdes apstiprināti Noteikumi par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu.

Kur vērsties par trauksmes celšanas jautājumiem? 
Slimnīcas atbildīgā struktūrvienība trauksmes celšanas jautājumos ir Slimnīcas Juridiskā daļa

Tālr.: 67042545

e-pasts: trauksmescelsana@aslimnica.lv

Atbildīgā struktūrvienība:

• vērtē saņemto trauksmes cēlēju ziņojumu pirmšķietamu atbilstību trauksmes celšanas pazīmēm;
• nodrošina ziņojumu pseidonimizāciju (identitātes maskēšanu);
• uztur trauksmes cēlēju ziņojumu reģistru un organizē to apriti;
• informē trauksmes cēlēju par ziņojuma izskatīšanas gaitu;
• konsultē par trauksmes celšanas sistēmu Slimnīcā.

Kas ir trauksmes cēlējs? 

Trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus Slimnīcā, kurā noticis pārkāpums, vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Par kādiem pārkāpumiem var celt trauksmi?

Likums nosaka, ka trauksmi var celt par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, īpaši par pārkāpumiem šādās jomās:

• amatpersonu bezdarbība, nolaidība, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai cita prettiesiska darbība;
• korupcija, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi;
• publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;
• izvairīšanās no nodokļu samaksas;
• sabiedrības veselības, pārtikas drošības, būvniecības drošības un vides drošības apdraudējums, tostarp rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas;
• pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošība;
• darba drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējums;
• cilvēktiesību pārkāpumi;
• pārkāpumi publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā;
• pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā, tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses;
• nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana;
• konkurences tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumi;
• pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp saistībā ar drošību un atbilstību;
• pārkāpumi transporta drošībā un pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu;
• pārkāpumi dzīvnieku labturības jomā;
• patērētāju tiesību aizsardzība;
• privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība.

Kas nav uzskatāma par trauksmes celšanu?

• apzināti nepatiesu ziņu sniegšana;
• valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana;
• ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu, nevis pārkāpumu, kas skar kādu sabiedrības grupu;
• zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes pārkāpšana;
• tiesnešu apspriedes noslēpuma un neizpaužamu, slēgtajās tiesas sēdēs iegūtu ziņu izpaušana;
• informācijas izpaušana par speciālo izmeklēšanas darbību veikšanu, kā arī tās rezultātā iegūtu ziņu izpaušana;
• informācijas izpaušana par konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām, kā arī darba koplīguma pusēm, ciktāl tiek skarta darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai nepieciešamā informācija;
• tādu ziņu sniegšana, kas nav gūtas veicot darba pienākumus Slimnīcā, kurā noticis pārkāpums, vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē;
• juridiskas personas iesniegts trauksmes celšanas ziņojums.

Kā noformēt trauksmes cēlēja ziņojumu?

Ziņojumu vislabāk sagatavot, aizpildot Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu. Ziņojumu var iesniegt arī iesnieguma formā, norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums.

Trauksmes cēlējs ziņojumā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju.

Lai trauksmes cēlējs varētu saņemt likumā paredzētās aizsardzības garantijas un varētu notikt likumīga tā personas datu apstrāde, ziņojumam ir jābūt parakstītam (pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu, ja to iesniedz elektroniski).

Kur iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu? 

Trauksmes cēlējs ziņojumu var iesniegt nosūtot to uz īpaši trauksmes ziņojumu saņemšanai izveidotu Slimnīcas e-pasta adresi trauksmescelsana@aslimnica.lv, iesniedzot personīgi vai ziņojot mutiski atbildīgās struktūrvienības vadītājam vai tā pienākumu izpildītājam.

Kas izvērtē ziņojumu?

Trauksmes cēlēja ziņojumu sākotnēji izskata atbildīgajā struktūrvienībā, pirmšķietami vērtējot tā atbilstību Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Ja iesniegumu atzīst par Slimnīcas kompetencē esošu trauksmes cēlēja ziņojumu, tad tajā aizklāj datus, kas var atklāt iesniedzēja identitāti, un piešķir tam pseidonīmu.

Pseidonimizētu ziņojumu nodod Slimnīcas administratīvajai direktorei, kura lemj par tā tālāku virzību un nosaka, kurš Slimnīcā izskatīs ziņojumu pēc būtības. Atbildīgā struktūrvienība par ziņojuma izskatīšanas gaitu trauksmes cēlēju informē rakstveidā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

Kā aizsargā trauksmes cēlējus? 

Personām, kuras cēlušas trauksmi Trauksmes celšanas likumā noteiktajā kārtībā, kā arī viņu radiniekiem un saistītajām personām, likums paredz pienācīgu aizsardzību, tostarp identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no juridiskās atbildības par trauksmes celšanu, kā arī citas aizsardzības garantijas.

Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapa

Infografika: “Noteikumi par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu“