Lai palielinātu vai samazinātu teksta burtu izmēru, izmantojiet šādas klaviatūras taustiņu kombinācijas: 
Uztura terapija slimnīcās – pacienta ārstēšanas uzlabošanai
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Uztura un dietoloģijas centrs darbojas kopš 2022. gada 1. decembra. Tas ir vienīgais šāda veida centrs Latvijā, kur tik plaši pacientu ārstniecības procesā tiek izmantota uztura terapija. Austrumu slimnīcas Uztura un dietoloģijas centrs ir viens no lielākajiem arī Baltijas mērogā.
Centrā darbojas multidisciplināra komanda: ārsts dietologs, uztura speciālisti, rezidenti, anesteziologs reanimatologs, māsas, kas speciāli apmācītas klīniskā uztura nodrošināšanā, administratores. Centra darbā tiek piesaistīts ķirurgs un nepieciešamības gadījumā – citi speciālisti. Centra vadītāja – asociētā profesore, dietoloģe Laila Meija, kura ir arī Veselības ministrijas galvenā speciāliste jomā “Uzturs”. Centra profesionālais un saliedētais komandas gars palīdz arvien pilnvērtīgāk sniegt uztura atbalstu pacientiem.
Klīniskais uzturs un uztura terapijas izmantošana stacionāros ir iespēja palīdzēt pacientiem justies labāk, pārvarēt slimību, uzlabot dzīves kvalitāti. Bieži emocionāli smags, taču dziļi jēgpilns darbs, kurā milzu gandarījumu rada brīži, kad, piemēram, smagi slims pacients pieņēmies svarā par vienu kilogramu, sācis labāk ēst, viņam ir mazāk slikta dūša vai uzlabojusies kuņģa un zarnu trakta darbība, viņam ir atgriezušies spēki doties pastaigā vai izdarīt kaut ko tieši sev svarīgu. Kādam tie varētu šķist pilnīgi “sīkumi”, taču smagi slimiem cilvēkiem tā var būt kā uzkāpšana augstā kalnā.
Klīniskās barošanas kabinets – valsts pakalpojuma nodrošināšanai
Ikdienas darbā Uztura un dietoloģijas centram ir divi galvenie virzieni: uztura terapijas izstrāde Austrumu slimnīcas stacionāru pacientiem un Nacionālā veselības dienesta (NVD) apmaksātā ambulatorā pakalpojuma nodrošināšana visā Latvijas teritorijā saistībā ar mājas enterālo, parenterālo barošanu un medicīnisko papilduzturu. (Enterālā barošana notiek caur zarnu traktu; parenterālā – vēnā.)
Šā NVD pakalpojuma sniegšanai darbojas atsevišķs valsts finansēts Enterālās un parenterālās barošanas pacientu aprūpes kabinets (Klīniskās barošanas kabinets), kur arī strādā ārsti, uztura speciālisti, uztura māsas (visi specializējušies klīniskajā uzturā), administratores un kura ietvaros tiek veikta pacientu regulāra medicīniskā uzraudzība un minētā valsts pakalpojuma visu sadaļu nodrošināšana ilgtermiņā, t.i., – visu periodu, kamēr pacientam pienākas un ir nepieciešams kāds no valsts apmaksātajiem mājas klīniskās barošanas veidiem.
Tas nozīmē, ka Klīniskās barošanas kabineta speciālisti – ārsti, uztura speciālisti un uztura māsas – regulāri sazinās ar pacientiem un viņu tuviniekiem un nodrošina pacientu medicīnisko uzraudzību atbilstoši savām kompetencēm (regulāras konsultācijas atbilstoši konkrētā pacienta vajadzībām, analīžu nozīmēšana, barošanas līdzekļu un veida koriģēšana u. c.). Savukārt Kabineta administratores veic tehnisko darbu: pieņem daudzos pacientu zvanus, nodrošina dokumentācijas apriti.
Medicīnisko papilduzturu, enterālo vai parenterālo barošanu mājās var saņemt pieauguši pacienti, kas atbilst valsts noteiktām diagnozēm, visbiežāk tā ir dažāda smaguma malnutrīcija, disfāgija, motoriskā neironu slimība, zarnu malabsorbcija. Ar visām diagnozēm, kas atbilst minēto pakalpojumu saņemšanai, var iepazīties:
- https://www.vmnvd.gov.lv/lv/mediciniskais-papilduzturs-enterala-un-parenterala-barosana.
- https://aslimnica.lv/uztura-un-dietologijas-centrs/kliniskas-barosanas-kabinets/.
Turpat arī detalizēta info par šā pakalpojuma saņemšanas kārtību.
Palīdzība sniegta ļoti daudziem. Reģionu iesaiste
Pacientu, kas mūsu valstī saņem medicīnisko papilduzturu, enterālo un parenterālo barošanu, skaits ar katru gadu būtiski un strauji pieaug. Līdz ar to pieaug arī Klīniskās barošanas kabineta darba apjoms. Taču jāuzsver, ka šo daudzo pacientu aprūpe ikdienā tiek nodrošināta ar ļoti ierobežotiem Kabineta darbinieku resursiem.
Klīniskās barošanas kabineta speciālisti strādā arī, lai uzlabotu pakalpojuma pieejamību reģionos – to iespējams panākt, tikai koleģiāli sadarbojoties ar vietējo slimnīcu pārstāvjiem.
Nepieciešams arī valsts atbalsts, lai Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu attīstītu par Valsts klīniskās barošanas centru ar filiālēm reģionos – sākotnēji Daugavpilī un Liepājā, vēlāk arī citās Latvijas pilsētās. Šāds solis ļautu nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu uztura terapiju pacientiem visā valstī.
“Mūsu komandas resursi ir ierobežoti, taču pacientu plūsma turpina pieaugt. Tādēļ vitāli nepieciešams lielāks valsts atbalsts, lai palīdzību varētu nodrošināt iespējami ātri un neveidotos pacientu rindas. Nākamais loģiskais solis būtu valsts finansējuma piešķiršana papildu darbinieku slodzēm Klīniskās barošanas kabinetā un Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabineta attīstīšana par Valsts klīniskās barošanas centru ar filiālēm reģionos,” uzsver Austrumu slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste uztura jomā asociētā profesore Laila Meija.
Uztura terapija stacionāros – tālredzīgs solis
Uztura un dietoloģijas centra izveide vērtējama kā tālredzīgs un progresīvs Austrumu slimnīcas vadības solis, jo pareizi pielāgota uztura terapija spēj ne vien uzlabot pacienta pašsajūtu, bet arī ārstēšanas rezultātus – ir mazāk komplikāciju, labāka atveseļošanās, īsāks laiks slimnīcā.
Visos Aslimnīcas stacionāros notiek malnutrīcijas skrīninga ieviešana. Agrīna malnutrīcijas diagnostika un tās riska novēršana ir būtiska, lai mazinātu slimības negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un uzlabotu dzīves kvalitāti.
Uztura speciālisti tiek piesaistīti, ja pacientam dažādu iemeslu dēļ ir samazināta vai apgrūtināta uztura uzņemšana, piemēram, ir rīšanas grūtības, dažādi kuņģa un zarnu trakta traucējumi, ķīmijterapijas un staru terapijas radītas blaknes, stacionārā vajadzīga individuāla diēta utt. Medicīniskais papilduzturs tiek nozīmēts, gan pacientam atrodoties stacionārā, gan pēc izrakstīšanās.
Centra speciālisti atbilstoši savām kompetencēm slimnīcas stacionāros nodrošina arī enterālo un parenterālo barošanu, veic arī organizatorisko darbu, lai pacients enterālo vai parenterālo barošanu varētu saņemt mājās vai, piemēram, aprūpes centrā. Protams, jau stacionārā tiek organizēta gan pacienta, gan viņa piederīgo vai aprūpētāju apmācība par enterālo un parenterālo barošanu atbilstoši starptautiskās prakses vadlīnijām.
Centra speciālisti izstrādājuši arī informatīvos materiālus par mājas enterālo un parenterālo barošanu. Centrs sadarbojas arī ar citām Aslimnīcas klīnikām – ķirurģijas, neiroloģijas, terapijas u. c., jo ne velti ir teiciens: “Ja gribi ātru rezultātu, dari viens; ja ilgstošu – tad kopā.”
Informatīvos materiālus par uzturu var meklēt:
