Bukleti onkoloģijas pacientiem
Mieloma
Mieloma ir ļaundabīga asins sistēmas saslimšana, kurai raksturīgas izmaiņas kaulu smadzenēs, asinīs, kā arī kaulu sistēmā. Slimība ir tipiska vecuma grupai pēc 70 gadiem. Mielomas precīzs cēlonis nav zināms, bet kā onkoloģiskai slimībai galvenie riska faktori ir toksisku ķīmisku vielu ietekme, radiācija, imūnās sistēmas traucējumi. Izglītojošajā bukletā apkopota informācija par to, kas ir mieloma, kādas ir šīs slimības izpausmes, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
Buklets tapis sadarbībā ar onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību “Dzīvības koks”.
Distances staru terapija
Staru terapija ir radioaktīvā starojuma (fotonu, elektronu, protonu) izmantošana, ko pielieto ļaundabīgo vēža šūnu iznīcināšanai. Nereti tā tiek pielietota kopā ar citām ārstēšanas metodēm – operāciju, ķīmijterapiju, mērķterapiju, imūnterapiju vai kā vienīgā metode. Informatīvi izglītojošajā materiālā ir apkopota visa svarīgākā informācija par staru terapijas veidiem, norisi, blaknēm, kā arī nosacījumi, kas pacientam un viņu tuviniekiem jāievēro terapijas laikā, nekaitējot savai veselībai.
Buklets tapis sadarbībā ar onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību “Dzīvības koks”.
Skatīt bukletu “Distances staru terapija”
Ķīmijterapija
Ķīmijterapija ir viens no izplatītākajiem vēža ārstēšanas veidiem. Preparāti tiek ievadīti asinsritē, tapēc medikamenti caur asinīm sasniedz gandrīz visas ķermeņa daļas. Tie iznīcina un bojā vēža šūnas, lai tās nevarētu dalīties un augt. Ķīmijterapija kā ārstniecības metode palīdz apturēt un ierobežot šo nekontrolēto šūnu augšanu un vairošanos. Bukletā apkopota informācija par ķīmijterapiju, tās norisi, ieteikumi, kā vislabāk sadzīvot ar blaknēm un kādus jautājumus uzdot ārstam.
Buklets tapis sadarbībā ar onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību “Dzīvības koks”.
Skatīt bukletu “Ķīmijterapija”
Krūts vēzis
Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā. Risks saslimt ar krūts vēzi ir katrai devītajai sievietei valstī. Saslimšana ar vēzi sākas, kad piena dziedzera šūnas dažādu iemeslu dēļ sāk strauji un nepareizi dalīties, ieaugot blakusesošajos audos un izplatoties ķermenī. Labdabīga audzēja gadījumā arī notiek šūnu vairošanās, bet process ir lokāls, neizplatās uz apkārtējiem audiem, neveido jaunus audzēja perēkļus, metastāzes cilvēka organismā. Labdabīga audzēja augšana parasti notiek lēni. Ir ļoti svarīgi atklāt krūts vēzi savlaicīgi – diagnosticējot to agrīnā stadijā, 90% gadījumu ir iespējams saglabāt krūts dziedzeri un dzīves kvalitāti.
Buklets tapis sadarbībā ar Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību “Dzīvības koks”.
Pacientu akadēmija
Portālā “Pacientu akadēmija” apkopots svarīgākais par vēža diagnozi un ar to saistītais. Saturu palīdzējuši veidot gan vēža pacienti, gan ārsti, tostarp mūsu slimnīcas speciālisti Krista Arcimoviča, Maija Kārkliņa, Rihards Mikilps-Mikgelbs, Simona Doniņa, Viktors Novikovs, Iveta Kudaba, Laila Meija, Ieva Ozola Vidmane, Ilva Banka Okorie, Juris Jansons, Zanda Barinska, Žanete Zvirbule.