Galvassāpes
Kāpēc sāp galva?
Galvassāpes ir viena no biežākajām sūdzībām ģimenes ārstu kabinetos. Dažāda veida galvassāpes sastopamas gandrīz katram otrajam pasaules iedzīvotājam.
Visas galvassāpes iedala:
1) Primāru galvassāpju gadījumā izmeklējot, veicot analīzes, vai veicot papildus radioloģiskus izmeklējumus, nevar sāpēm atrast iemeslu. Šīs galvassāpes ir visbiežākās, un reizēm nozīmīgi ietekmē cilvēka dzīvi, taču nav dzīvībai bīstamas. Pie šīs grupas pieskaita migrēnu, saspringuma tipa galvssāpes, un dažas citas.
2) Sekundāras galvassāpes ir saistītas ar kādu citu saslimšanu. Tās var būt gan pie apsaldēšanās vai kakla spondilozes vai pēc alkohola lietošanas, bet arī pie galvas traumas, asins izplūduma smadzenēs, smadzeņu apvalku iekaisuma.
Ārsta pirmais uzdevums ir noteikt, kura veida galvassāpes tās ir, jo ārstēšanas taktika atšķiras.
Sāpes ir svarīgas izdzīvošanai, jo brīdina, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Ja galvassāpes traucē un tām nevar noteikt iemeslu, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu, vai galvassāpes nav par kādu citu slimību brīdinošs simptoms.
Galvassāpju vienības mērķis ir izmeklēt un ārstēt sarežģītu galvas un sejas sāpju pacientus. Vienībā strādā pieredzējuši savas nozares speciālisti, kas ikdienā aprūpē dažādus galvassāpju pacientus.
Ārsta vizītē galvassāpju pacients tiek mērķtiecīgi izmeklēts un iztaujāts par galvassāpju raksturīgajām iezīmēm un to biežumu, stiprumu. Tiek uzdoti jautājumi arī par citām saslimšanām, jo dažādas hroniskas saslimšanas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, muguras sāpes un citas, var pastiprināt galvassāpes. Bieži saasinoties blakus saslimšanām pastiprinās arī galvassāpes, tamdēļ nepieciešama to rūpīga ārstēšana. Lielākoties galvassāpju diagnozes uzstādīšanai nav nepieciešami papildus izmeklējumi vai analīzes, tomēr atsevišķos gadījumos speciālists var tādus rekomendēt.
Kopumā pasaulē visbiežāk sastopamās primārās galvassāpes ir migrēna un saspringuma tipa galvassāpes.
Migrēna parasti norit ar vidēji stiprām vai stiprām atkārtotām galvassāpju epizodēm, kuras ilgst 4-72 stundas. Biežāk galvassāpes ir vienpusējas, pārsvarā deniņos, galvassāpju puses var mainīties, var sāpēt arī visa galva. Galvassāpes ir pulsējošas un tās pavada nepatika pret skaņu, gaismu, smaržām. Galvassāpes var pavadīt slikta dūša, pat vemšana. Veicot ikdienas kustības, piemēram, uzkāpjot pa trepēm, vai papurinot galvu, parasti migrēnas galvassāpes pastiprinās. Daļai migrēnas slimnieku ir savdabīgas sajūtas pirms galvassāpēm, piemēram, redzes, runas, jušanas traucējumiem, šādus migrēnu pavadošus simptomus sauc par migrēnas auru; šie simptomi var būt saistīti arī ar nopietnām neiroloģiskām saslimšanām, tāpēc, tiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Saspringuma tipa galvassāpes bieži ir vieglas vai vidēji stipras, spiedoša rakstura un parasti sāpes ir abās galvas pusēs vienmērīgi- deniņu, pieres vai pakauša rajonos; galvassāpju epizodes ilgums ir no 30 minūtēm līdz 7 dienām. Saspringuma tipa galvassāpes retumis pavada nepatika pret skaņu, gaismu, un nav raksturīga slikta dūša vai vemšana. Saspringuma tipa galvassāpju laikā bieži ir iespējams turpināt uzsāktās ikdienas aktivitātes.
Jāpatur prātā, ka vienā reizē cilvēks var slimot ar vairākām- dažāda veida galvassāpēm, piemēram, retām migrēnas epizodēm, bet biežākām saspringuma tipa galvassāpēm, tādā gadījumā ārsts parasti uzstāda abas šīs diagnozes reizē. Bez augstāk minētajām galvassāpēm, izšķir vēl daudz dažādus galvassāpju veidus, bet lai precīzāk uzzinātu kādas galvassāpes traucē tieši Jūs, būtu vajadzīga konsultācija pie galvassāpju speciālista vai algologa (sāpju ārsta).
Galvassāpju ārstēšana
Galvassāpju pacientu dzīvē ļoti lielu nozīmi ieņem ikdienas režīma ievērošana- sabalansēts darba un atpūtas ritms, regulāras maltītes un pietiekams ūdens daudzums. Labvēīga ietekme ir pastaigām, fiziskām aktivitātēm, kas palīdzēs ne vien uzturēt veselu fizisko ķermeni, bet arī paaugstinās cilvēka izturību pret sāpju kairinājumiem un stresu.
Medikamenta izvēle ir atkarīga no galvassāpju veida un iepriekš lietoto medikamentu pieredzes, kā arī no esošajām blakus saslimšanām.
Izšķir divu veidu medikamentozu galvassāpju ārstēšanu
Ārstē atsevišķu galvassāpju lēkmi. Parasti tie ir pretsāpju/pretiekaisuma līdzekļi, kurus ieteicams lietot 20-30 minūšu laikā no sāpju parādīšanās brīža. Lielākoties šie līdzekļi ir nopērkami bez receptes, tomēr tos ieteicams lietot konsultējoties ar ārstu un ne biežāk kā 3 reizes nedēļā.
Profilaktiski lietojami medikamenti. Tie ir dažādu grupu medikamenti, daļa no tiem sākotnēji ir radīti citu slimību ārstēšanā, bet tiek izmantoti biežu galvassāpju ārstēšanā, piemēram, antidepresanti, antikonvulsanti vai asinsspiedienu mazinoši līdzekļi. Ārsts tos nozīmē lietošanai kartu dienu, pēc noteiktas shēmas. Latvijā pieejami arī jaunās paaudzes- speciāli migrēnai radītie- profilaktiskie ārstēšanas līdzekļi. To vajadzība un lietošana vienmēr jāizrunā ar galvassāpju speciālistu. Profilaktiski galvassāpes ārstējoši līdzekļi tiek nozīmēti lai kopumā mazinātu migrēnas stiprumu, biežumu un saīsinātu galvassāpju lēkmju garumu. Profilaktiskas galvassāpju ārstēšanas galvenais mērķis ir panākt, lai atsevišķas galvassāpju lēkmes laikā lietotie papildus medikamenti iedarbotos labāk un ātrāk.
Bez medikamentiem, galvassāpju profilaksē var lietot arī dažādus uztura bagātinātājus un augu valsts līdzekļus, arī šos līdzekļus parasti lieto kursu veidā 1-4 mēnešu garumā, 1-2 reizes gadā. Tie uztura bagātinātāji, kas varētu atvieglot galvassāpes ir magnijs, B2 vitamīns (riboflavīns), D3 vitamīns, Koenzīms Q10.
Uzmanību
Ja galvassāpes ir ilgstošas (ilgst dienām), epizodiskas vai atkārtotas Jums jāvēršas pie neirologa, kurš noteiks sāpju iemeslu un vēlamo terapiju. Nekādā gadījumā neveiciet pašārstēšanos, bet dodieties pie speciālista, jo galvassāpes var būt daudzu nopietnu saslimšanu cēlonis.
Speciālists, kurš var palīdzēt?
Neirologs vai otolaringologs
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas poliklīnikā konsultācijas sniedz augstākā līmeņa speciālisti ar lielu profesionālo pieredzi. Pacientiem ir pieejami visi nepieciešamie diagnostiskie izmeklējumi – elektroencefalogrāfija, neirogrāfija un neirometrija, dupleksdoplerogrāfija galvas smadzeņu asinsvadiem, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse.
Mūsu speciālisti, pie kuriem vērsties atkārtotu galvassāpju gadījumā:
Neirologi: Valda Akermane, Dace Dzirkale, Nelda Eglīte, Iraida Golubeva, Daiga Krūpena, Līga Mekša
Otolaringologi: Regīna Aksika, Linda Nimroda, Dace Snipe, Jeļena Žerina
Ja, jums ir biežas galvassāpes iesakām vērsties pie Galvassāpju vienības speciālistiem. Galvassāpju vienības mērķis ir komplicētu galvas un sejas sāpju izmeklēšana un ārstēšana. Galvassāpju vienībā strādā pieredzējuši savas nozares speciālisti, kas ikdienā aprūpē dažādus galvassāpju pacientus. Vienības ārsti nodrošina pacientiem ambulatorās konsultācijas, sniedz rekomendācijas sāpju ārstēšanai un papildus izmeklējumiem, pēc nepieciešamības tiek veiktas arī pretsāpju blokādes.
Plasāk par Galvassāpju vienību ŠEIT
Kā sagatavoties?
Iepriekšēja sagatavošanās nav nepieciešama.
Kas jāņem līdzi?
Iepriekš veikto izmeklējumu rezultāti, ja tādi ir (datortomogrāfijas, magnētiskās rezonanses, elektroencefalogrāfijas vai galvas asinsvadu izmeklējumi).
Svarīgi!
Jums nekavējoši jāvēršas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības ja:
- Galvassāpes ir pēkšņas, pirmo reizi mūžā;
- Galvassāpes parādījās pēc krampju lēkmes;
- Vai galvassāpēm ir izmainījies sāpju raksturs un/vai tās kļuvušas stiprākas nekā parasti.