Kapelānu dienesta ekumeniskā darbība

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Kapelānu dienesta ekumeniskā darbība

Tapšana un attīstība

Latvija citu valstu starpā ir ļoti īpaša attiecībā uz ekumenismu. Iespējams, ka būs grūti atrast daudz tādas valstis, kurās kristieši ir tik vienoti. Lielās Latvijas kristīgās konfesijas regulāri rīko kopīgus pasākumus, kā arī paraksta dažādus aicinājumus, lēmumus u.c. Ekumenisms tiek plaši praktizēts arī Latvijas slimnīcās, īpaši, kapelānu praksē.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk – RAKUS) ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, kas nodrošina vispusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. Mūsu slimnīcā palīdzība tiek sniegta tādos profilos, kas nav pieejama citās Latvijas stacionārās ārstniecības iestādēs, piemēram, mikroķirurģijas, plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas, izgulējumu ārstēšana, toksikoloģijas un sepses, politraumas profilā, apdegumu un apsaldējumu ārstēšanā, bērnu surdoloģijā, cilmes šūnu transplantācijā, tuberkulozes, HIV/AIDS ārstēšanā un stereotaktiskā staru terapijā onkoloģiskiem pacientiem. Katru gadu slimnīcā tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi vairāk kā 60 000 stacionāri un 710 000 ambulatori ārstētiem pacientiem. Kopumā visā slimnīcā ir vairāk kā 2000 gultas vietas. Gada laikā tiek veiktas vairāk kā 25 000 operācijas. Par savu šo slimnīcu sauc vairāk  nekā 4600 darbinieki.

RAKUS ir izveidota, apvienojot vairākas medicīnas iestādes, kas agrāk darbojās neatkarīgi viena no otras, sekojot Valsts veselības aprūpes struktūrplāna vadlīnijām. Laika posmā no 2005.gada 1.augusta līdz 2012.gada 1.aprīlim tika izveidota RAKUS, kurā apvienojas agrāk patstāvīgas slimnīcas – “Gaiļezers”, „Biķernieki”, „Latvijas Onkoloģijas centrs”, „Latvijas Infektoloģijas centrs” un “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”.

Kapelānu dienests, kā struktūrvienība, tika izveidots 2010. gada 1. augustā. Visos slimnīcas stacionāros  – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Latvijas Infektoloģijas centrs”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” ir nodrošināts kapelānu atbalsts. RAKUS kā lielākā slimnīca Latvijā, Kapelānu dienestā apvieno lielāko kapelānu skaitu. Kā štata darbinieki ir strādājuši un strādā dažādu konfesiju pārstāvji – katoļu, luterāņu, adventistu, metodistu. Kapelānu dienesta darbu reglamentē Latvijas un slimnīcas normatīvie akti. Kā arī dienesta darbība notiek ciešā sadarbībā ar vietējām Baznīcām.

Vēsturiski raugoties katram stacionāram ir savs pagātnes stāsts kā tika sniegta un organizēta garīgā aprūpe. Ar to var iepazīties RAKUS mājas lapā https://aslimnica.lv/pacientiem/kapelanu-dienests/

Starpkonfesionālais sadarbības veids dienesta ietvaros

Ekumenisms ir vērsts uz vēsturiskās sašķeltības pārvarēšanu un visu konfesiju apvienošanu. Pēc kā atpazina pirmos kristiešus? Viņus pazina pēc mīlestības savā starpā. RAKUS Kapelānu dienestā kapelāni ir dažādu konfesiju pārstāvji.  Garīgo aprūpi var saņemt katrs neatkarīgi no ticības, reliģijas vai uzskatiem. Slimnīcu kapelāni savā kalpošanā uzsvaru liek uz vienotību. Savstarpējās attiecībās kapelāni uzmanību vērš uz to, kas mūs vieno, nevis kas mūs šķir. Kapelāni respektē citu kapelānu konfesiju atšķirības teoloģiskajos jautājumos.

Foto – Matīss Markovskis. 2021.gadā – no kreisās Kristīne Vanaga (luterāne), Inese Lūse (katole), Rita Otomere (luterāne), Gunta Strode (katole).

Ekumeniskie dievkalpojumi un liturģiskās darbības

RAKUS kapelāni, atbildot uz cilvēka garīgajām vajadzībām, strādājot komandā ar medicīnas darbiniekiem, sadarbojas ar visu Latvijas konfesiju pārstāvjiem. Pēc nepieciešamības organizē garīdznieka apmeklējumu pie pacienta (sakramenti, aizlūgumi, kristības, laulības u.t.t), pieaicinot vēlamo pacienta ticības  garīdznieku. Organizē ekumeniskus dievkalpojumus, organizē nodaļu pasvēti un aizlūgumu, pieaicinot garīdznieku, kā arī notiek ikmēneša Romas katoļu Baznīcas Svētās Mises stacionāru kapelās.

Ekumenisks ziemassvētku dievkalpojums stacionārā “Gaiļezers” 2011.gadā. Foto – RAKUS  arhīvs.

Kristību liturģiju pacientei vada Romas katoļu priesteris R.Rasnacis kopā ar kapelāni G.Strodi. Foto – RAKUS arhīvs.

Ekumeniskās kapelas

Slimnīcas stacionāros ar vadības atbalstu ir izveidotas ekumeniskas kapelas. Tās apmeklē gan pacienti, gan tuvinieki, gan arī medicīnas darbinieki. Kapelās notiek gan ekumeniski svinīgi dievkalpojumi, gan kristības, gan mākslas darbu izstādes.

Kapelas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs

Kapelas stacionārā  Biķernieki

Kapelas stacionārā Latvijas Infektoloģijas centrs

Kapelas stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs

Kapela stacionārā Gaiļezers ziemassvētku laikā. Kapelu foto – RAKUS arhīvs

2019. gada 11.jūnijā notika stacionāra „Gaiļezers” jaunās kapelas telpas iesvētīšana. Iesvētes pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja Romas katoļu bīskaps Andris Kravalis, pareizticīgo bīskaps Jānis, luterāņu bīskaps Einārs Alpe un baptistu bīskapa vietnieks Edgars Godiņš.

Par altārgleznu ir kļuvusi tekstilmākslinieces Rūtas Loginas dāvinātais mākslas darbs „Labais Gans” un pateicoties privātpersonu atbalstam ziedojot ir tapusi arī jauna altāra daļa. Tās izveidotāji ir „Svētā Lūkas atbalsta biedrība”, kuras misija ir bijušo ieslodzīto resocializācija. Altāra kompleksa izveidē ir izmantoti apmēram 400 gadu veci, atjaunoti kokmateriāli no Rīgas Romas katoļu svētā Jēkaba katedrāles, un altārī ir iestrādāts altāra akmens ar relikvijām, kas atceļojis no Ķelnes Doma katedrāles.

Stacionāra Gaiļezers kapelas iesvēte. Foto – RAKUS arhīvs

2020. gada 18. februārī, svētās Bernadetes Subirū, Lurdas vizionāres dienā RAKUS stacionārā “Gaiļezers” bīskaps Andris Kravalis iesvētīja tabernākulu. Iesvētītā kapela vēl gaidīja pašu galveno “Ārstu’’ – Jēzu Kristu. Kapelāne Inese Lūse augustā devās svētceļojumā uz Aglonu, pievienojoties Krāslavas grupai, kurā bija arī “Pro Sanctitate” māsas Liliana un Rita. Svētceļojuma laikā sarunā ar māsām atklājās, ka viņas var piedāvāt tabernākulu, kurš atrodas Beļģijā. Saņemot visas nepieciešamās atļaujas, nācās gaidīt iespēju to atgādāt uz Rīgu. Ar bīskapa A. Kravaļa svētību un atbalstu tabernākuls drīz vien tika atvests. Pateicība arī Inesei Šveklei, kuras līdzdarbošanās tabernākula atvešanā bija neatsverama. Pateicoties Svētā Lūkas atbalsta biedrības vīriem un galdniekam Aināram Vītoliņam, tabernākuls tika pievienots kolonnai kapelā.

Ekumeniskā sadarbība ar brīvprātīgajām un nevalstiskajām organizācijām

Slimnīcas kapelānu kalpošanu ir atbalstījuši un atbalsta dažādu konfesiju pārstāvji un organizācijas. To starpā mākslinieki – Rūta Logina (dāvinot kapelai tekstilmākslas darbu „Tas Kungs ir mans gans”) , Dina Ābele (dāvinot un izstādot mākslas darbus no sērijas „Tuvāk būt”) , Mārtiņš Krūklis (izstādot mākslas darbus un atjaunojot sakrālos priekšmetus), Māris Stukmanis – Dieva Vārda izdrukas u.c. Ar dažādiem izdevniecības materiāliem mūs atbalsta – Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca, Latvijas Romas Katoļu Baznīca, izdevniecība „Kala raksti”, Latvijas Bībeles biedrība, „Gideoni” u.c.

Latvijas Bībeles biedrības dāvinājums. Foto – RAKUS arhīvs.

RAKUS slimnīca ir atvērta brīvprātīgo darbam. Kapelāni organizē brīvprātīgo darbu slimnīcā gan saistītus ar pacientu emocionālo atbalstu onkoloģiskajiem pacientiem Svētās Ģimenes mājas brīvprātīgie, gan emocionālu atbalstu atkarībās nonākušajiem Anonīmo Alkoholiķu sadraudzības brīvprātīgie, gan arī atbalstu dievkalpojumu norisei – Marijas leģions un svētā Kamila jaunieši. Novērojumi parāda, ka dievkalpojumus labprāt apmeklē dažādu konfesiju pacienti.

Uzsākoties Radio Marija Latvija darbībai, aizsākās arī kopīga mūsu sadarbība. Esam saņēmuši radio aparātu dāvinājumus un kā dažādu konfesiju kapelāni esam regulāri katru gadu aicināti uz intervijām radio ēterā, dalīties ar pieredzi  kalpojumā un ciešanu tēmām.

2016. gadā Latvijā norisinājās Tezē jauniešu dienas. Tezē kopienas misija ir veicināt vienotību gan kristiešu, gan vēl plašāk – visas cilvēces vidū. Svētā Kamila jauniešu iesaistīšanās rezultātā, tika noorganizēts Tezē svētbrīdis stacionāra “Gaiļezers” telpās, ņemot dalību pieaicinātiem pacientiem.

Svētā Kamila jaunieši, katoļu priesteris E. Rudovičs, kapelāne I.Lūse, Tezē kopienas brālis. Foto – RAKUS arhīvs.

2019. gadā stacionāros “Latvijas Onkoloģijas centrs” un “Biķernieki” kapelānu dienests slimnīcā uzņēma Fatimas Dievmātes misionārus. Dievkalpojumos piedaloties kapelāniem un dažādu konfesiju dievlūdzējiem pacientiem un darbiniekiem.

Izglītības joma

Ekumeniska sadarbība realizējas arī izglītības jomā gan slimnīcā, gan Latvijas sabiedrībā kopumā. 2021. gadā slimnīcā ar “Aslimnīcas Mācību centru” uzsākti trīs tālākizglītības apmācību kursi medicīnas māsām un māsu palīgiem par garīga rakstura tēmām. Saņemam lielu atsaucību, ieinteresētību no medicīnas darbinieku puses. Kapelāni regulāri tiek iesaistīti arī augstskolu studentu pētījumos, kuri skar dažādas tēmas saistītas ar garīgo aprūpi. Kā arī kapelāni regulāri sniedz intervijas sabiedriskajos medijos – TV, radio, prese.

Sižets Panorāmā par darbu ar Covid-19 pacientiem. Intervija žurnālā Svētdienas rīts. Foto – RAKUS arhīvs.

Covid-19 pandēmijas laiks

Arī valstī Covid-19 izsludinātās ārkārtas stāvokļa laikā, kapelāni turpināja sniegt garīgu atbalstu, iesaistoties komandas darbā ar medicīnas darbiniekiem, iesaistot arī garīdzniekus sakramentu sniegšanā.

Kapelānes – I.Lūse stacionārā Gaiļezers un G.Strode stacionārā Biķernieki ceļā pie Covid-19 pacientiem. Foto – RAKUS arhīvs.

Priesteris A.Līcis pie Covid-19 pacienta sniedz slimnieku sakramentu. Foto – RAKUS arhīvs.

Turpinoties Covid-19  pandēmijai 2021.gada nogalē RAKUS ar kapelānu dienesta iesaisti organizēja ekumenisku aicinājumu lielākajām Latvijas konfesijām iesaistīties garīgo personālu un draudžu locekļus pacientu aprūpē, stājoties darba attiecībās uz laiku pēc vienošanās, lai profesionālo medicīnas personālu varētu novirzīt uz Covid-19 nodaļām. Atsaucība tika pozitīvi novērtēta no slimnīcas puses. Kā arī atsaucoties aicinājumam darba attiecības uzsāka vairāki dažādu konfesiju garīdznieki. To starpā uz neilgu laiku gan māsu palīga darbu, gan kapelāna darbu pildīja arī luterāņu emeritus bīskaps Pāvils Brūvers.

Kapelāns bīskaps Pāvils Brūvers ar kapelāni klostermāsu māsa Natālija. Foto – RAKUS arhīvs.

Statistikas dati

Kapelāni, ievērojot konsultāciju konfidencialitāti, apkopo datus un sniedz pārskatus slimnīcas pārvaldei, aprādot paveikto un veidojot statisku. Tabulās redzams ieskats par 2021. gadu.

2021. gada liturģisko darbību pārskats ko veic kapelāni un pieaicinātie dažādu konfesiju garīdznieki.

Salīdzinoša tabula par tēmu aktualitātēm pirms Covid-19 laika un Covid-19 laikā.

Liecības

Kapelānes Rita Otomeres liecība – Slimnīcā smagā stāvoklī nokļuva pacients ar narkotiku atkarību. Pacientu apmeklēja luterāņu konfesijas kapelāne. Vīrietis piederēja pareizticīgo konfesijai. Viņš lūdza, lai slimnīcā tiktu pieaicināts pareizticīgo priesteris. Atbildot uz pacienta vajadzību, kapelāne uzaicināja pareizticīgo garīdznieku. Ar pacienta piekrišanu kapelāne lūdza katoļu konfesijas vīrieti no Anonīmo Narkomānu sadraudzības sniegt palīdzību slimniekam. Sarunās ar pacientu priesteris, kapelāne un vīrietis no Anonīmo Narkomānu sadraudzības ielika savu sirdi un dvēseli. Tas bija ekumenisks komandas darbs. Pacients no šī brīža pārstāja lietot narkotikas. Viņš sāka apmeklēt Anonīmo Narkomānu sapulces. Pacients atveseļojās ar garīgās  programmas palīdzību atkarīgajiem cilvēkiem. Pateicoties ekumeniskajai pieredzei, kopā mēs to paveicām, jo Kristus bija mūsu vidū.

Kapelānes Guntas Strodes liecība – Ekumeniskā pieredze kapelāna darbā, manuprāt, veidojas un paplašinās ik dienas, jo tiek satikti cilvēki ar visdažādākajām konfesiju piederībām. Izzinot un apmierinot pacientu garīgās vajadzībās, kapelānam  bieži vien ir jāsazinās arī ar attiecīgās konfesijas garīdzniekiem, lai noorganizētu sakramentu saņemšanu. Manā pieredzē visbiežākā sadarbība ir notikusi ar Pareizticīgo un Katoļu baznīcas priesteriem.

Kopīgu valodu par ticībā vienojošiem elementiem atrod arī paši palātas biedri. Šajā sakarā vēlos padalīties ar kādu stāstu, kas norisinājās pandēmijas Covid-19 sākumā, Adventa laikā. Devos apgaitā uz kādu nodaļu, lai vienkārši apciemotu tos cilvēkus, kam šajā laikā emocionāli un garīgi ir visgrūtāk. Pēc medmāsas ieteikuma devos pie kādas sievietes, kura bija ļoti noskumusi un uztraukusies, jo bija liela neziņa par slimības gaitu, kā arī vientulības sajūta un atšķirtība no ģimenes. Sarunas nobeigumā kundze atklāja, ka ir ticīga katoliete, tomēr esot daudz neskaidru jautājumu uz kuriem vēlas atrast atbildes, piedāvāju, ka varam šīs atbildes meklēt kopā, ja vien viņa to vēlas. Kundze jutās iepriecināta un atvieglota, ka nav viena šai slimnīcā un noslēgumā kopīgi lūdzāmies „Tēvs mūsu” lūgšanu.

Nākamajā apciemojuma reizē, palātā bija pievienojusies kāda cita sieviete līdzīgā vecumā.  Pa šo laiku abas kundzes jau bija nedaudz sadraudzējušās un atradušas kopīgu valodu. Apmeklējot pacienti no Latgales, iepazinos arī ar otru kundzi. Redzot, ka uz skapīša stāv maza Dievmātes ikoniņa, apvaicājos arī par ticības lietām. Kundze atklāja, ka nāk no Ukrainas un ir pareizticīgā, jau vairākus gadus dzīvo Latvijā. Sarunas laikā kundze atklāj, ka velētos kaut ko palasīt par garīgām lietām, viņa uzdeva daudz jautājumus par ticību un vienojāmies, ka nākamajā tikšanās reizē atnesīšu kaut ko vairāk. Tā nu sanāca, ka uz palātu nesu gan katoļu, gan pareizticīgo jaunākos katehismus.

Tā aizsākās mūsu kopīgais Adventa laiks un pietuvošanās Kristus Dzimšanas svētkiem. Lai gan katoļu Ziemassvētki nesakrīt ar Pareizticīgo liturģiskajiem datumiem, kundzēm šajā jautājumā nebija nekādu domstarpību. Katrā tikšanās reizē mēs pārrunājām kādu ticības lietu, lasījām Psalmus vai pacientes vienkārši dalījās ar to, kā Dievs darbojas viņu ikdienā, viņu dzīvēs. Katru reizi es sadzirdēju pateicības vārdus Dievam. Bija reizes, kad kāda no viņām bija skumjāka vai noraizējusies, otra centās atbalstīt un stiprināt, aicināja paļauties uz Dievu.

Vienā no mūsu kopīgajām tikšanās reizēm, pēc pacientes ierosinājuma lūgšanu „Tēvs mūsu” lūdzāmies katra savā valodā – latviešu, latgaļu un ukraiņu. Manuprāt, mēs katra izjutām, ka mūs patiešām vieno Tēvs mūsu, kas ir Debesīs!

Caur šo īpašo gadījumu pieredzēju to, ka cilvēka personīgās attiecības ar Kristu ir pamats vienotībai ar otru cilvēku, sirds vienkāršība un pazemība. Tas spēj stiprināt vājuma un ciešanu brīdī arī tuvāko, neskatoties uz viņa konfesionālo piederību. Gribētos teikt, ka abas pacientes piepildīja augstāko bausli – „Mīli Dievu no visas savas sirds un savu tuvāko kā sevi pašu”.

Kapelānes Kristīnes Vanagas liecība – Ekumenisms ir centrālā tēma kapelānu darbā, jo kapelāniem visu laiku jāstrādā ar dažādu konfesiju kristiešiem un cilvēkiem, kuri pieder dažādām reliģijām un arī tiem, kuri nepieder kādai konkrētai reliģijai. Es aprakstīšu spilgtāko ekumēniskās pieredzes gadījumu.

Pirms pandēmijas mans HIV inficētais pacients atveda citu HIV inficēto pacientu, kurš vēlējās ar mani runāt. Viņu interesēja konfesiju atšķirības un tā ir bieži sastopama tēma par ko cilvēki interesējas, kā atšķiras viena konfesija no otras konfesijas. Tajā reizē un vairākās citās reizēs runājām par konfesiju atšķirībām. Pacienta tēvs bija islamticīgs un mamma bija katoliete. Viņam nebija bijušas labas attiecības ar tēvu. Tas bija izmainījis viņa dzīvi un viņš bija veicis nepareizas izvēles, kuru rezultātā ar sekām bija jāsadzīvo visu atlikušo dzīvi. Viņš nevēlējās pieņemt islamticību. Pacients gribēja kļūt par kristieti. Viņš nebija kristīts un nezināja kādai konfesijai gribētu piederēt vai kļūt par katoli un sekot mammas izvēlei. Viņš gribēja sekot interesantai un aizraujošai kristīgai konfesijai, kas kristības veic caur pagremdi. Tajā brīdī pacients izvēlējās baptistu konfesiju. Uzaicināju baptistu mācītāju pie pacienta slimnīcā. Viņi ilgi runāja. Baptistu mācītājs bija teicis, ka kristības nav miesas netīrības mazgāšana, bet tīras sirdsapziņas izlūgšanās caur Jēzu Kristu. 1 Pētera vēstules 3 nodaļa- šī Svēto Rakstu vieta pacientu uzrunāja un viņš nolēma pārdomāt vai izvēlēties konfesiju, kurā kristības notiek ar ūdens uzliešanu vai ar pagremdi. Situācija nebija kritiska un kristības uzreiz nebija nepieciešamas, tāpēc es neaicināju uzreiz nevienu garīdznieku veikt kristības, kamēr viņš nebija izvēlējies konfesiju. Pacients šim solim bija nobriedis un gatavs. Neilgi pirms izrakstīšanās no slimnīcas, pacients izlēma piederēt katoļu konfesijai. Kopā ar viņu izrunājām, uz kuru draudzi viņš ies, pie kura garīdznieka griezīsies. Man nav ziņu par šo jauno puisi, bet es domāju, ka viņa kristības notika katoļu konfesijā.

Kapelānes Ineses Lūses liecība – Sadarbība gan kapelānu starpā, gan ar dažādu konfesiju garīdzniekiem ir kapelāna ikdiena. Piemēram, kādu dienu, no ārstējošā ārsta, saņēmu lūgumu apmeklē pacientu, lai  sniegtu atbalstu. Saņēmu arī norādi, ka pacients, pēc profesijas, ir jau pensijas vecuma ārsts. Atsaucoties aicinājumam devos uz nodaļu. Pacientu sastapu gulošu gultā ar daudziem vadiņiem pievienotiem monitoriem. Stāvoklis esot smags, uzzināju no paša pacienta. Sarunas laikā vīrietis dalījās par dažādām tēmām kuras tajā mirklī bija būtiskas. Aizskārām arī ticības tēmu un izrādījās, ka tā ieņem būtisku vietu pacienta dzīvē. Pārrunājām iespēju uzaicināt uz slimnīcu draudzes mācītāju. Pacientu šī doma ļoti iepriecināja. Kā katoļu konfesijai piederīga kapelāne sazinājos ar luterāņu draudzes mācītāju. Zvans iepriecināja mācītāju, jo viņš bija noraizējies, nesastapis dievkalpojumā sirgstošo ārstu. Abu tikšanās izvērsās lielā atkal redzēšanās priekā. Mācītājs apmeklēja ārstu vairakkārt un sniedza arī Svēto Vakarēdienu. Līdz sirgstošais ārsts devās uz mūžību.

Strādājot ilgstoši laicīgā un ciešanu pildītā vidē ekumeniskais darbs ir neatsverama ikdiena Latvijā. Vēršot skatu uz cilvēku vajadzībām un reaģējot uz tām esmu mācījusies vairāk klausīties un sadzirdēt ar sirds ausīm. Kā piemēru sniegšu,  ar ģimenes atļauju, pateicību, pēc meitas izrakstīšanās no slimnīcas. Manuprāt, tā daudzpusīgi un dziļi attēlo ģimenes piedzīvoto.

Labdien!

Mūsu Zeizu ģimenes vārdā vēlos izteikt vārdos nenovērtējamu un neizsakāmu pateicību Austrumu slimnīcas personālam, īpaši 89.Intensīvās terapijas nodaļas kolektīvam un Neiroķirurģijas 16.nodaļas kolektīvam un ārstējošām ārstēm dr.Elīnai Polunosikai un dr.Katrīnai Podoļskai par mūsu meitas Elīzas Marijas medicīnisko aprūpi un dziedināšanu.
Pateicamies par medicīniskā un apkalpojošā personāla iejūtību, atbalstu, profesionālo un intelektuālo ieguldījumu mūsu meitas grūtajā atveseļošanas procesā viņas smagajā diagnozē.
Pateicamies par kapelānes Ineses Lūses garīgo, emocionālo un fizisko atbalstu un kalpojumu, kas bija kā Dievišķais tilts, starp Elīzu, mediķiem un mums skumju un neziņas nomāktiem tuviniekiem. Šis kalpojums ir tik ļoti nepieciešams pacientu tuviniekiem, lai stiprinātu ticību un cerību.
Paldies personālam un kapelānei Inesei par šīs garīgās dimensijas kalpojuma iespējamību un nodrošināšanu, lai Elīza varētu saņemt garīgo stiprinājumu Slimnieka sakramentu, lūgšanas un vēlāk arī Euharistijas saņemšanu.
Paldies pr.Jurim Zarānam par priesterisko kalpošanu, lūgšanām un sakramentālijām.
Mūsu ģimene tik ļoti augstu novērtē šo jūsu ieguldījumu, dziedināšanas un atveseļošanas brīnumu, kuru garīgā un fiziskā simbiozē esat paveikuši, kur garīgā (Dievišķā) dimensija sastopas ar fizisko (materiālo) dimensiju, zinātni, zināšanām, pieredzi, praksi un medikamentālo iedarbību.

Jūsu mediķu misija ir Dievišķās gribas un gudrības turpinājums ar medicīnisko kalpojumu mūsdienu ievainotajai un slimajai sabiedrības daļai.
Jūs esat Dievišķās rokas, prāts, zināšanas un iemaņas šeit virs zemes, kas veicat šo cildeno dziedināšanas un atveseļošanas misiju.
Paldies jums par šo cēlo darbu, profesionalitāti, cilvēcību un atbalstu, šai smagajā visas sabiedrības dzīves posmā.
Novēlam jums Dieva dotu stiprinājumu un svētību, jums un jūsu tuviniekiem, pašiem labu veselību, fizisko un garīgo spēku izturēt dzīves un profesionālajās grūtībās, nezaudēt ticību un cerību.
Novēlam mieru, mīlestību un labklājību, ikdienā jūsu ģimenēs. Novēlam neskaitāmi daudz profesionālo uzvaru un dziedināšanu, lai stiprinātu jūsu medicīnisko kalpojumu sabiedrībai. Novēlam atklāt jaunus apvāršņus un zināšanu dimensijas jūsu izvēlētajā medicīnas misijā.

Cieņā, pateicībā un mīlestībā Zeizu ģimene.

Rezultāti, redzamie augļi kapelānu kalpojumā.

RAKUS Kapelānu dienesta redzamie augļi ir saskatāmi tajā, ka dažādu konfesiju draudžu garīdznieki aicina kapelānus ņemt dalību, piemēram, Alfas kursā lai stāstītu un izglītotu draudzes cilvēkus par kapelānu darbu slimnīcā.. Kā arī dažādās starptautiskās konferencēs tiek pieaicināti kapelāni referēt. No tā var secināt, ka kapelānu kalpojums ir kā redzams tilts starp Baznīcu un sabiedrību Latvijā.

RAKUS kapelānu dienests izrāda iniciatīvu arī visu Latvijas slimnīcu kapelānu sadraudzībai un tālākizglītībai. Tiekoties kopīgās tikšanās vēršam uzmanību uz pieredzes apmaiņu, sadraudzību un kopīgām lūgšanām.

Kā vienu no redzamākajiem augļiem var nosaukt to ka kapelāni aizvien vairāk tiek integrēti slimnīcas darbā. Kalpojums/ darbs iegūst reglamentētu formu. Sadarbība un izpratne no medicīnas darbinieku puses ar gadiem palielinās. Dienesta darbs tiek novērtēts gan no pacientu, gan tuvinieku, gan no medicīnas darbinieku puses. Tai pat laikā vēl ir daudz mērķu ko īstenot un izaicinājumu kurus pārvarēt.

Ar prieku jāsecina, ka iegūtā pieredze un sadarbība ar mediķiem kā arī ar citiem darbiniekiem liek piedzīvot to ka varam būt kā piemērs arī citām Latvijas slimnīcām, vēršot uzmanību uz pacientiem vērstu holistisku aprūpi. Kā dienests, saņemam aicinājumus dalīties pieredzē citās Latvijas slimnīcās par kapelāna  štata vietas izveidi un praktisko darbību. Šo uzaicinājumu esam saņēmuši arī no dažādu konfesiju Baznīcu garīdzniecības. Varam būt pateicīgi Dievam par šiem augļiem un iepriecināti veidot vienotības tiltus starp Baznīcu konfesijām  un Latvijas slimnīcām.

Visi fotogrāfijās redzamie cilvēki ir parakstījuši  – Fizikās personas rakstveida piekrišanu datu apstrādei.