Informācija pacientam par anestēziju
Kāpēc man šī informācija ir svarīga?
Ja Jums vai Jūsu ģimenes loceklim tiek plānota operācija vai izmeklējums, kura nodrošināšanai nepieciešama anestēzija. To nodrošina ārsts anesteziologs. Informācija ir sagatavota, lai paskaidrotu, ko un kāpēc ārsts darīs, lai Jūs varētu ar lielāku pārliecību doties uz operāciju.
Neviens informatīvais materiāls nevar izskaidrot pilnīgi visas nianses, tāpēc, ja Jums pēc iepazīšanās ar to, joprojām ir kādi jautājumi, lūdzu, jautājiet savam anesteziologam.
Kas ir anesteziologs?
Anesteziologs ir ārsts speciālists, kurš pēc kvalifikācijas iegūšanas medicīnā pavadījis piecus un vairāk gadus, mācoties un nokārtojot virkni eksāmenu anestezioloģijas specialitātē. Tas ļauj anesteziologam pieņemt lēmumus, kas nodrošinās Jums vislabāko aprūpi ne tikai operācijas laikā, bet arī pirms un pēc operācijas.
Iespējams, Jūs izmeklēs un aprūpēs anesteziologs rezidents, kas vēl ir apmācības procesā, tomēr tas notiks sertificēta anesteziologa uzraudzībā – neviens netiks norīkots sniegt Jums aprūpi, ja nav prasmīgs tās nodrošināšanā.
Ko dara anesteziologs?
Ķirurģi un anesteziologi strādā kopā vienā komandā. Anesteziologs noskaidro informāciju par Jūsu vispārējo veselības stāvokli, iepriekšējām vai esošām saslimšanām, zinot, kāda veida operācija Jums tiek plānota. Pēc tam anesteziologs izlemj, kāda veida anestēzija, sagatavošana un pēcoperācijas uzraudzība Jums ir nepieciešama. Jūs apmeklēsiet anesteziologu ambulatori vienu līdz trīs nedēļas pirms operācijas, un vizītes laikā tiks aizpildīta pirmsanestēzijas apskates karte.
Šo informāciju redzēs anesteziologs, kas slimnīcā Jums nodrošinās anestēziju.
Visu operācijas laikā anesteziologs atradīsies Jūsu tuvumā, lai pārliecinātos, kā Jūsu ķermenis reaģē uz anestēziju un operatīvo iejaukšanos un ka Jūs jūtaties ērti un droši. Anesteziologs operācijas laikā novērsīs sāpes, atjaunos normālu šķidruma līmeni organismā, uzturēs siltumu un rūpīgi kontrolēs visas Jūsu dzīvībai svarīgās funkcijas – sirdsdarbību, asinsspiedienu, elpošanu, smadzeņu un nieru normālu funkcionēšanu. Pēc operācijas anesteziologs nodrošinās sāpju un sliktas dūšas profilaksi, kā arī pastāstīs, kad Jūs drīkstat atsākt dzert un ēst un kādas zāles un šķidrumus Jūs saņemsiet pēc operācijas.
Vai man ir tiesības izteikt savas vēlmes?
Protams, Jums ir tiesības izteikt savas vēlmes, un ārsti tās vienmēr ņem vērā. Neviena manipulācija netiek veikta, kamēr Jūs nesapratīsiet un nepiekritīsiet tam, kas tiek plānots. Var būt svarīgi medicīniski iemesli, kāpēc ne vienmēr var izdarīt visu, kā vēlaties, turklāt katrā valstī un slimnīcā ir pieņemti noteikti standarti, kas ir nepieciešami konkrētai operācijai, anestēzijai vai izmeklējumam. To visu Jums paskaidros ķirurgs vai anesteziologs.
Kādi anestēzijas veidi pastāv?
Jums piemērotāko anestēzijas veidu izvēlēsies anesteziologs, ņemot vērā operācijas veidu, Jūsu veselības stāvokli un Jūsu vēlmes.
Anestēzijas veidus iedala divās lielās grupās: vispārējā un lokālā anestēzija. Ārsti parasti stāsta Jums, ka anestēzijas laikā Jūs vienkārši pagulēsiet, jo tas ir vienkāršākais veids, lai paskaidrotu kas ir anestēzija, bet tas nav parastais miegs. Anestēzija nodrošina īslaicīgu bezsamaņu, kas ir rūpīgi jākontrolē un to spēj veikt tikai augsti apmācīts anesteziologs ar īpašām prasmēm.
Jūs, iespējams, esat dzirdējis par “dziļāku” vai “seklāku” anestēzijas līmeni. Tas ir veids kā paskaidrot kāda būs anestēzijai un cik ilgu laiku Jums aizņems, lai atmostos pēc operācijas. Mūsdienās ar vien biežāk tiek pielietoti “modernāki” anestēzijas līdzekļi, kuri ātri izvadās no organisma, nodrošinot arī ātru pamošanos pat pēc dziļas anestēzijas.
Operāciju/procedūru laikā mēs varam pielietot dažādus medikamentu un ievades veidus, lai Jūs nejustu sāpēs ar atšķirīgu anestēzijas dziļumu:
1. Viegla intravenoza sedācija paredzēta īsu manipulāciju laikā, kur nav nepieciešama dziļa narkoze. Jums iedos zāles, kas padarīs Jūs miegaināku, bet Jūs nebūsiet pilnā bezsamaņā. Jūs varēsiet atbildēt uz jautājumiem, un dzirdēt sarunas apkārt. Sedāciju nodrošina ar speciālas iekārtas palīdzību. Sedāciju parasti nodrošina arī lokālās anestēzijas laikā, lai Jūs justos komfortabli. Arī sedācijas laikā anesteziologs uzmanīs Jūsu sirdsdarbību, asinsspiedienu un elpošanu.
Riski: pilns samaņas zudums, elpošanas nomākums, asinsvada trauma.
2. Vispārējā anestēzija, kuras laikā medikamentus Jums ievadīs vēnā vai kombinēs tos ar inhalācijas anestēzijas vielām, kas nonāks Jūsu organismā caur plaušām. Šajā gadījumā narkoze ir dziļa ar pilnīgu apziņas un sāpju sajūtas zudumu. Jūs būsiet bezsamaņā un tāpēc nezināt, kas ar Jums notiek. Jums kaklā tiks ievadīta caurulīte un uzsākta mākslīgā plaušu ventilācija. Tiks kontrolēta Jūsu sirdsdarbība, asinsspiediens un citas orgānu funkcijas. Šādu anestēziju izvēlas pie garākām un smagākām operācijām, kad arī pamošanās etaps ir garāks.
Riski: sāpīgums mutē, rīklē, balss aizsmakums, zobu un mutes trauma, vemšana, aizrīšanās, plaušu bojājums, nomoda stāvoklis anestēzija laikā.
3.Lokālā (reģionālā) anestēzija, kuras laikā pēc lokālas medikamenta ievadīšanas būs noteiktas ķermeņa daļas jušanas un kustību pārejošs zudums. Jums paliks nejutīga kāda Jūsu ķermeņa daļa, līdz ar to, Jūs nejutīsiet sāpes šajā ķermeņa daļā operācijas laikā. Pie lokālās anestēzijas pieder spinālā un epidurālā anestēzija un perifērie nervu bloki. Lai operācijas laikā Jūs justos komfortabli, vēnā Jums ievadīs medikamentus, kas nodrošinās vieglu, dabīgu miegu. Ar šīm metodēm bieži tiek nodrošināta atsāpināšana pēc operācijas vairāku dienu garumā, mugurā epidurālajā telpā vai perifērijā tuvu nervam, ievadot katetru.
Riski: galvas sāpes, sāpes mugurā, katetra izkustēšanās, infekcija, tirpšana un vājums, asinsvada trauma, atlieku sāpes.
Mūsdienās arvien biežāk kombinē vispārējo anestēziju ar lokālo. Galvenā priekšrocība ir atsāpināšana bez stipru narkotisko līdzekļu ievadīšanas. Jūsu anesteziologs izrunās ar Jums visas kombināciju iespējas, kas ir Jums un Jūsu operācijas veidam piemērojamas. Anestēzijas līmenis var mainīties operācijas laikā, tāpēc anesteziologs operācijas laikā visu laiku Jūs uzmana, pievienojot vai atceļot kādu no anestēzijas līdzekļiem.
Kas notiek, ja man tiek nodrošināta lokālā anestēzija?
Anestētiskais līdzekli anesteziologs ievadīs nervu tuvumā (spinālā vai epidurālā anestēzija un perifērie nervu bloki) injekcija var būt tālu no operējamās vietas. Piemēram, Jums var veikt injekciju atslēgas kaula apvidū vai padusē, lai padarītu nejutīgu Jūsu roku.
Spinālās vai epidurālās anestēzijas gadījumā anesteziologs anestēzijas līdzekli injicē mugurā, un tādējādi medikaments izdalās ap nerviem. Visos šajos gadījumos adatas, ar kurām tiek ievadīts anestēzijas līdzeklis, jāievieto ļoti uzmanīgi un rūpīgi.
Tāpēc Jums lūgs gulēt noteiktā pozā vai sēdēt, lai palīdzētu anesteziologam atrast precīzu vietu, kur ievadīt anestēzijas līdzekli. Joprojām tiek uzskatīts, ka pirms lokālās anestēzijas nedrīkst ēst un dzert, tāpat kā pirms vispārējās anestēzijas. Jūs būsiet pie samaņas, sapratīsiet, kas notiek, bet nejutīsiet sāpes. Parasti anesteziologs Jums ievadīs zāles (sedācija), lai padarītu Jūs miegaināku. Jūs to varat lūgt anesteziologam.
Kādi ir anestēzijas riski?
Jebkura operācija un anestēzija ir saistīta ar nelielu risku. Cilvēkiem, kam ir vairākas hroniskās saslimšanas ir lielāks anestēzijas risks, nekā tiem, kas ir jauni un veseli. Jūs varat vērsties pie anesteziologa ar jebkuriem Jūsu vai Jūsu ģimenes locekļu jautājumiem.
Risku izskaidrojums: dzīvībai bīstami ar anestēziju saistīti sarežģījumi (sirds apstāšanās, smaga alerģiska reakcija, jebkuras organisma sistēmas bojājums) ir iespējami, lai gan ļoti reti. Šo komplikāciju pievienošanos nav iespējams pilnīgi prognozēt, bet var izvērtēt riskus, par kuriem Jūs tiksiet informēts.
Vispārējās anestēzijas laikā dzīvībai bīstamo komplikāciju iespējamība ir augstāka. Anestēzijas risks ir saistīts arī ar elpceļu nodrošināšanu. Var būt arī citi sarežģījumi, kā slikta dūša, vemšana, kuņģa satura nokļūšana plaušās, traumatisms manipulāciju laikā (asinsvadu bojājums, nervu nospiedums), izteikta miegainība, nespēks, koncentrēšanās un atmiņas grūtības.
Pēc spinālās un epidurālās anestēzijas retos gadījumos var būt galvassāpes (0.5-1.2%), kas ilgst vairākas dienas, parasti pāriet bez sekām. Pēc perifēro nervu blokiem var novērot tirpšanas, vājuma vai nejūtīguma sajūtu, kas var ilgt dažas dienas.
Kas ir labāka vispārējā vai lokālā anestēzija?
Nav viena noteikta metode, ka ir labāka, bet drošāko metodi Jums palīdzēs izvēlēties Jūsu anesteziologs, tādēļ kopā to izrunājiet un uzticaties savam ārstam. Pretēji uzskatam, ka vispārējā anestēzija ir labāka, vēlamies Jūs informēt, ka lokālās anestēzijas tehnikas ir drošas, jo mūsdienās daudzas no tām veicam ultrasonogrāfijas kontrolē. Nopietni neiroloģiski sarežģījumi ar nervu bojājumu, infekciju, hematomu jeb asinsizplūdumu punkcijas vietā ir ārkārtīgi reti (1 : 27 000). Dzīvībai bīstamas komplikācijas lokālās anestēzijas laikā ir daudz retāk nekā pie vispārējās anestēzijas.
Kāda veida zāles es saņemšu?
Vispārējās anestēzijas laikā Jūsu anesteziologs ievadīs Jums vēnā dažādu veidu zāles. Dažas no tām paredzētas atsāpināšanai, dažas nobloķē konkrētus refleksus, citas iemidzina un mazina sliktu dūšu. Vispārējās anestēzijas nodrošināšanai pastāv daudzas dažādu zāļu kombinācijas. Lokālās anestēzijas laikā zāles, kas atsāpina, ievada tikai noteiktā ķermeņa apvidū.
Kāpēc anesteziologs dažreiz atceļ operācijas?
Anesteziologa viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt, vai Jūsu veselības stāvoklis ir atbilstošs operācijai. Dažkārt var būt nozīmīgi riska faktori anestēzijas vai operācijas nodrošināšanai, ko ir pamanījis anesteziologs, jo viņa īpašās zināšanas par anestēzijas un operācijas ietekmi uz organisma sistēmām palīdz atpazīt situācijas, kad būtu labāk atlikt operāciju, līdz veselības problēma ir novērsta vai uzlabota. Jebkurā gadījumā, ja operācija tiek atlikta, anesteziologs izskaidros Jums šāda lēmuma iemeslus.
Kad es satikšu savu anesteziologu?
Brīdis, kad Jūs satiksiet savu anesteziologu, katrā slimnīcā ir atšķirīgs, un tas ir atkarīgs no operācijas veida un Jums nepieciešamās anestēzijas. Pirms īsām manipulācijām ar anestēziju, piemēram, kuņģa un zarnu trakta izmeklēšana, visbiežāk anesteziologa konsultācija nav nepieciešama. Jūs satiksiet anesteziologu pirms procedūras. Tādēļ mēs lūdzam laikus Jūs aizpildīt pacienta aptaujas anketu pirms anestēzijas.
Ja Jums ir plānveida operācija, anesteziologs Jums ir jāapmeklē, pierakstoties uz vizīti poliklīnikā, vismaz nedēļu vai divas pirms ieplānotās operācijas. Vairākumā gadījumu konsultāciju pirms operācijas poliklīnikā un anestēziju operācijas laikā Jums nenodrošinās viens un tas pats anesteziologs, ja vien Jūs nepierakstāties pie konkrēta anesteziologa pēc ķirurga ieteikuma. Savu anesteziologu, kas Jums nodrošinās anestēziju, Jūs satiksiet operācijas dienā, pirms pašas operācijas, un viņš ņems vērā anesteziologa konsultācijas slēdzienu.
Ja Jūs stājaties slimnīcā dienu vai dažas dienas pirms plānotās operācijas, anesteziologu Jūs satiksiet agrāk jau nodaļā.
Kāpēc anesteziologs uzdod man tik daudz jautājumu?
Katrs pacients ir individuāls, un Jūsu anesteziologs izvēlas zāles, kas visvairāk piemērotas tieši Jums. Katrs anestēzijas līdzeklis ir rūpīgi pielāgots Jūsu veselības stāvoklim un operācijas prasībām. Tāpēc anesteziologam ir ļoti daudz jāzina par Jūsu pašreizējām un iepriekšējām saslimšanām, kā arī par to, kādas zāles ikdienā lietojat, vai smēķējat, lietojat alkoholu, vai nav alerģijas pret medikamentiem, vai iepriekš ir bijušas anestēzija un kā tās Jūs ietekmējušas.
Kāpēc es nedrīkstu ēst un dzert pirms operācijas?
Vispārējā anestēzija izraisa bezsamaņu un nomāc organisma normālos aizsargrefleksus (piemēram, klepu), kas novērš barības un šķidruma nonākšanu plaušās. Ja neilgi pirms operācijas Jūs esat ēdis vai dzēris, vispārējās anestēzijas laikā saturs no kuņģa var nonākt plaušās. To sauc par aspirāciju. Tā ir nopietna anestēzijas komplikācija.
Izsalkums un slāpes pirms operācijas ir nepatīkamas, taču tas ir drošāk. Ēst nedrīkst sešas stundas pirms operācijas. Jūs variet izdzert tikai nelielu daudzumu – 100 ml – dzidra šķidruma – ūdeni vai tēju – līdz divām stundām pirms operācijas.
Kāpēc man jānoņem brilles un jāizņem kontaktlēcas pirms operācijas?
Var pienākt brīdis, kad anesteziologam būs nepieciešams uzlikt Jums sejas masku, lai nodrošinātu skābekļa piegādi vai anestēzijas gāzi. Jūsu brilles vai kontaktlēcas var tikt bojātas un var traucēt ārstam.
Kāpēc man jautā par zobu tiltiem, kroņiem, izņemamām protēzēm un kustīgiem zobiem?
Vispārējā anestēzija izraisa dziļu bezsamaņu, kuras laikā Jūs pats visbiežāk neelpojat, un anesteziologs Jums nodrošina elpošanu, rīklē vai trahejā ievietojot īpašu “elpošanas caurulīti”, jo kakls un žoklis atslābst un var nosprostot elpceļus un traucēt elpošanai.
Šim nolūkam anesteziologam ir nepieciešams izmantot īpašu instrumentu, lai novietotu elpošanas cauruli ļoti precīzā pozīcijā, un šis instruments var nospiest zobus, izkustināt protēzes un traumēt kustīgus zobus vai kroņus. Turklāt mostoties Jūs varat ļoti stipri un stingri sakost zobus. Dažreiz zobi var tikt traumēti, īpaši situācijās, kad ir nepareizs sakodiens vai ir kustīgi zobi. Par to Jūs tiksiet informēts.
Kāpēc man jānovelk gredzeni un pulkstenis?
Tas tiek prasīts tikai tādēļ, lai aizsargātu Jūsu personīgās rotaslietas un aksesuārus. Dažreiz gredzeni nav viegli noņemami, un gadījumā, ja tie netraucēs, tos var atstāt pirkstos. Tomēr ir situācijas, kad gredzeni ir jānoņem, jo tie traucē ārstu darbam.
Vai anestēzijas līdzekļi ir droši?
Jā, tie ir droši, bet, protams, jebkura operācija un anestēzija ir saistīta ar nelielu risku. Cilvēkiem ar vairākām hroniskām saslimšanām ir lielāks anestēzijas risks nekā tiem, kas ir jauni un veseli. Jūs varat vērsties pie anesteziologa ar jebkuriem Jūsu vai Jūsu ģimenes locekļu jautājumiem.
Kas ir premedikācija?
Pirms operācijas ķirurģijas nodaļā, kamēr Jūs gaidāt operāciju, Jums tiks iedota tablete vai vēnā ievadīti medikamenti, kas palīdz sagatavot Jūs anestēzijai un operācijai. Šīs zāles sauc par premedikāciju. Premedikācija ne vienmēr nozīmē jebkuram pacientam ,jo ne vienmēr tā ir nepieciešama.
Kur es būšu pirms un pēc operācijas?
No nodaļas palātas Jūs pirms operācijas vispirms nogādās sagatavošanas telpā, kas atrodas operāciju blokā netālu no operāciju zāles. Sagatavošanas telpā ar Jums aprunāsies medicīnas māsa un anesteziologs, noskaidrojot, kā jūtaties un vai neesat ēdis un dzēris, Jums uzliks vai pārbaudīs venozo katetru, iespējams, veiks vēl kādu manipulāciju, ja tāda būs nepieciešama. Pēc tam Jums no savas gultas būs jāpārvietojas uz operāciju galdu, un ar to Jūs tiksiet transportēts uz operāciju zāli.
Kā es aizmigšu, ja man būs vispārējā anestēzija?
Jums tiks veikta injekcija vēnā, un pēc tās Jūs aptuveni 10 sekunžu laikā aizmigsiet.
Kas notiks, kad es aizmigšu?
Operācijas laikā Jūs nekad nepaliekat viens. Jūsu anesteziologs un māsa anestēziste vienmēr paliek ar Jums, nodrošinot drošu vidi, atsāpināšanu un miegu, un seko līdzi katrai Jūsu ķermeņa funkcijai. Anesteziologs rūpējas arī par to, lai pēc operācijas Jūs pamostos iespējami ērtākā veidā. Dažu operāciju gadījumā būs nepieciešama tālāka atsāpināšana, arī par to Jums pastāstīs Jūsu anesteziologs.
Ko nozīmē monitorēšana?
Ir daudz dažādu ķermeņa funkciju, kuras anesteziologs vēlas novērot anestēzijas laikā. Šo uzraudzības veidu sauc par monitorēšanu. Monitorēšanas apjoms ir atkarīgs no operācijas smaguma, kā arī no Jūsu vispārējā veselības stāvokļa. Pat nelielas operācijas gadījumā pacientam ar daudzām nopietnām blakus saslimšanām var būt nepieciešama rūpīga monitorēšana. Ir aparāti, kas uzrauga sirdsdarbību (elektrokardiogramma), citi, kas mēra asinsspiedienu noteiktos laika intervālos, kā arī aparāti, kas mēra pulsu un skābekļa daudzumu organismā no pacienta pirksta. Monitorēšanas aparāti parasti tiek pievienoti pirms anestēzijas, un tas nav sāpīgi.
Kā es pamodīšos?
Daudzi medikamenti, kas uztur Jūs miegā, tiek ievadīti nepārtraukti visu operācijas laiku. Tiklīdz operācija ir pabeigta, zāļu ievade tiek pārtraukta, un Jūs mostaties, līdzko anestēzijas medikamenti ir pārstrādāti vai izvadīti ar urīnu un izelpu. Dažas zāles, kas tiek ievadītas operācijas laikā, tiek neitralizētas ar citām zālēm. Ātrums, kādā Jūs pamodīsieties pēc operācijas, būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp lietotajām zālēm, operācijas ilguma un Jūsu veselības stāvokļa.
Kur es pamodīšos?
Parasti pēc operācijas pacientu pārved uz atmodināšanas telpu, kur Jūs varēsiet pilnvērtīgi pamosties un kur par Jums rūpēsies speciāli apmācīts personāls. Iespējams, Jūs pamodīsieties jau operāciju zālē pēc operācijas vai ceļā no operāciju zāles uz atmodināšanas telpu. Neuztraucieties par to, jo anesteziologs Jūs pamodinās tikai tad, kad tas būs droši, bet, lai Jūs negulētu ilgāk, nekā tas ir nepieciešams.
Kad būs pārliecība par to, ka tiešām esat pamodies, saprotat, kur atrodaties, un jūtaties komfortabli, tiksiet aizvests atpakaļ uz palātu. Tas parasti ir stundas laikā pēc operācijas.
Kā es jutīšos, kad pamodīšos?
Tas ir atkarīgs no operācijas procesa. Pēc visām operācijām un anestēzijas metodēm ir nepieciešams atveseļošanās periods. Pēc īsākām operācijām atveseļošanās periods ir īsāks. Jums var būt nedaudz auksti, jo operācijas zālēs tiek uzturēta zemāka temperatūra. Jums var būt sāpes vai diskomforts.
Dažiem pacientiem pēc operācijas var būt slikta dūša, kas var būt saistīta ar pretsāpju zālēm vai antibiotikām, ko ievada operācijas laikā, – šādā gadījumā ir pieejamas zāles, kas slikto dūšu mazina.
Dažreiz pēc anestēzijas ir apgrūtināti uzsākt urinēšanu.
Ja Jums ir bijusi lokālā anestēzija – viena vai kombinētā veidā ar vispārējo anestēziju –, iespējams, kāda ķermeņa daļa, piemēram, roka vai kāja, būs nejūtīga, nekustīga vai notirpusi. Parasti šīs sajūtas pāriet četru līdz astoņu stundu laikā pēc anestēzijas. Galvenais ieguvums ir, ka operētā vieta Jums nesāp. Līdzko lokālā anestēzija beigsies, sāpes var parādīties. Par visām šīm sajūtām noteikti informējiet anesteziologu un medicīnas māsu vai nodaļas personālu.
Vai anesteziologs būs blakus, kad es pamodīšos?
Jūs modīsieties atmodinātavas telpā, kur Jūs pieskatīs speciāli apmācīts personāls. Anesteziologs paliks ar Jums līdz tam brīdim, kamēr pārliecināsies, ka Jūsu veselības stāvoklis ir stabils, Jums nav stipras sāpes vai citu sūdzību.
Vai anesteziologa darbs beidzas brīdī, kad esmu pamodies?
Nē, anesteziologa darbs ar to nebeidzas. Anesteziologs ir atbildīgs par to, lai Jūs justos komfortabli un nejustu sāpes pēc operācijas, kā arī seko šķidruma ievadei un citām nepieciešamajām zālēm agrīnā atmošanās periodā.
Vai es tikšu iesaistīts apmācībās vai pētniecībā?
Daudzi anesteziologi universitātes slimnīcās ir iesaistīti medicīnas studentu, māsu un rezidentu apmācībā. Daudzi ārsti ir iesaistīti pētījumos, kas palīdz uzlabot pacientu drošību operācijas laikā. Iespējams, ka Jums tiks piedāvāta izvēle pievienoties šāda veida aktivitātēm. Piekrišana tām ir brīvprātīga, un lēmums piedalīties vai atteikties no līdzdalības nekādā veidā nemaina saņemto aprūpes kvalitāti. Ja vēlaties piedalīties, ārsts lūgs Jums parakstīt īpašu piekrišanas veidlapu un izskaidros Jums visas pētījuma detaļas.
Cik ātri pēc operācijas es drīkstēšu celties?
Tas būs atkarīgs no operācijas un anestēzijas veida. Jūsu ārsts un māsas Jums paziņos, kad Jūs varēsiet celties. Parasti Jūs tiksiet mudināts celties iespējami ātrāk pēc operācijas.
Kad es varēšu ēst un dzert?
Pēc vairākuma operāciju, ja nav skarts kuņģa un zarnu trakts, var atsākt vieglu maltīti un padzerties pēc sešām līdz astoņām stundām. Uzreiz nedrīkst ēst lielos daudzumos, jo var būt slikta dūša. Tomēr dažas operācijas, kas tiek veiktas vēdera dobumā, nomāc normālu zarnu darbību, tādēļ ēst un dzert uzreiz atsākt nedrīkst. Pēc īpaši smagām operācijām vēdera dobumā dažreiz tiksiet barots caur vēnu, kamēr visi procesi zarnās noregulēsies, un tad varēsiet atsākt dzert un ēst mazām porcijām un pakāpeniski vairāk.
Sagatavošanās pirms operācijas
Lai operācija un anestēzija neapdraudētu Jūsu veselības stāvokli, tai ir nepieciešams sagatavoties. Jūs saņemsiet norādes, kā to izdarīt pareizi.
- Atkarībā no Jūsu veselības stāvokļa un operācijas sarežģītības, lūdzam Jums 1 mēneša laikā pirms operācijas veikt nepieciešamos izmeklējumus.
- Laboratoriskās analīzes Jūs variet nodot stacionāra “Gaiļezers” laboratorijā 1.stāvā, katru darba dienu no plkst. 8:00 – 16:00 bez iepriekšēja pieraksta, ar nosūtījumu.
- Kad Jums ir veikti visi nepieciešamie izmeklējumi, 2 nedēļas pirms operācijas Jums ir jāsaņem anesteziologa konsultācija. Anesteziologa ambulatorās pieņemšanas notiek pēc iepriekšēja pierakstoties pa tālruņa numuru 67000610, katru darba dienu no plkst. 8.00 – plkst. 17.00. Izņēmuma gadījumā anesteziologa konsultāciju variet saņemt arī citā ārstniecības iestādē, kas ir tuvāka Jūsu dzīvesvietai. Uz anesteziologa konsultāciju līdzi ņemiet ģimenes ārsta vai ķirurga nosūtījumu pie anesteziologa, veiktos izmeklējumu rezultātus, ķirurga slēdzienu un izrakstus, ja pēdējā gada laikā esat ārstējies stacionārā.
- Jums ir jāpārtrauc lietot asins šķīdinošos medikamentus (Orfarīns, Klopidogrels, Dabigatrāns u.c.) pirms operācijas! Jums ārstējošais ārsts vai anesteziologs sniegs informāciju par medikamentu pārtraukšanu un atsākšanu. Obligāti informējiet anesteziologu par medikamentiem, kādus pastāvīgi lietojat, īpaši, medikamentiem, kas ietekmē cukura līmeni organismā, asinsspiedienu un sirds darbību, hormonālo aktivitāti, t.sk. hormonālā kontracepcija vai hormonaizvietojoša terapija.
- Badošanās pirms operācijas nav vēlama, tāpēc pirms operācijas vakariņās līdz plkst. 20:00 ieteicams uzņemt vieglos ogļhidrātus (piem., mannā putra ar ievārījumu) un/vai speciāli tam paredzētu medicīnisko papilduzturu, ko var iegādāties aptiekā. Drīkstat dzert ūdeni līdz pat gulēšanai. Lūdzu, neēdiet vismaz 6 stundas un tīru ūdeni nedzeriet vismaz 2 stundas pirms operācijas. Ja lietojiet medicīnisko papilduzturu, tad operācijas dienas rītā dzeriet 2 pudelītes (400 ml) ne vēlāk kā 4 stundas pirms operācijas. Ja operācijas rītā jāiedzer zāles, varat iedzert ūdens malciņu zāļu norīšanai. Vismaz 24 stundas pirms operācijas nedrīkst lietot alkoholu.
- Ja Jums ir veikta procedūra un anestēzija un Jūs ir plānots izrakstīt no stacionāra tajā pašā dienā – pēc procedūras, lai arī Jums liekas, ka esat pilnīgi pamodies, tomēr dienas turpmākajā daļā palieciet mājās kāda uzraudzībā. Jums jāievēro, ka jūs nedrīkstat vadīt automašīnu 24 stundas pēc operācijas/procedūras un Jums jādodas mājās pavadošās personas uzraudzībā.
- Jums līdzi uz operāciju ir jābūt:
- Jūsu personu apliecinošam dokumentam (pase vai ID karte);
- ģimenes ārsta vai Jūsu operējošā ārsta nosūtījumam;
- anesteziologa konsultācijas slēdzienam;
- apdrošināšanas polisei, ja tāda pieejama;
- visu izmeklējumu un analīžu rezultātiem, ja Jums tādi ir pieejami.
- savām personīgajām mantām, higiēnas piederumiem, ērtam apģērbam, maiņas apaviem, medikamentiem, kurus Jūs lietojat pastāvīgi, ūdeni.
Informācija pacientam par anestēziju pdf formātā
Sagatavošanās pirms operācijas pdf formātā