Anesteziologi un anestēzijas

Anesteziologs ir ārsts speciālists, kurš pēc kvalifikācijas iegūšanas medicīnā pavadījis piecus un vairāk gadus, mācoties un nokārtojot virkni eksāmenu anestezioloģijas specialitātē. Tas ļauj anesteziologam pieņemt lēmumus, kas nodrošinās Jums vislabāko aprūpi ne tikai operācijas laikā, bet arī pirms un pēc operācijas. Iespējams, Jūs izmeklēs un aprūpēs anesteziologs rezidents, kas vēl ir apmācības procesā, tomēr tas notiks sertificēta anesteziologa uzraudzībā – neviens netiks norīkots sniegt Jums aprūpi, ja nav prasmīgs tās nodrošināšanā.

Ko dara anesteziologs?

Ķirurgi un anesteziologi strādā kopā vienā komandā. Anesteziologs noskaidro informāciju par Jūsu vispārējo veselības stāvokli, iepriekšējām vai esošām saslimšanām, zinot, kāda veida operācija Jums tiek plānota. Pēc tam anesteziologs izlemj, kāda veida anestēzija, sagatavošana un pēcoperācijas uzraudzība Jums ir nepieciešama. Jūs apmeklēsiet anesteziologu ambulatori vienu līdz trīs nedēļas pirms operācijas, un vizītes laikā tiks aizpildīta pirmsanestēzijas apskates karte.

Šo informāciju redzēs anesteziologs, kas slimnīcā Jums nodrošinās anestēziju.

Visu operācijas laikā anesteziologs atradīsies Jūsu tuvumā, lai pārliecinātos, kā Jūsu ķermenis reaģē uz anestēziju un operatīvo iejaukšanos un ka Jūs jūtaties ērti un droši. Anesteziologs operācijas laikā novērsīs sāpes, atjaunos normālu šķidruma līmeni organismā, uzturēs siltumu un rūpīgi kontrolēs visas Jūsu dzīvībai svarīgās funkcijas – sirdsdarbību, asinsspiedienu, elpošanu, smadzeņu un nieru normālu funkcionēšanu. Pēc operācijas anesteziologs nodrošinās sāpju un sliktas dūšas profilaksi, kā arī pastāstīs, kad Jūs drīkstat atsākt dzert un ēst un kādas zāles un šķidrumus Jūs saņemsiet pēc operācijas.

Anestēziju nodrošina medikamentu iedarbība, kas ļauj veikt operāciju vai citu medicīnisku procedūru bez sāpēm un bez diskomforta. Anestēziju vienmēr vada speciāli apmācīts ārsts – anesteziologs, kurš rūpējas, lai viss notiek droši.

Kādi anestēzijas veidi pastāv?

Jums piemērotāko anestēzijas veidu izvēlēsies anesteziologs, ņemot vērā operācijas veidu, Jūsu veselības stāvokli un Jūsu vēlmes.

Anestēzijas veidus iedala divās lielās grupās: vispārējā un lokālā anestēzija. Ārsti parasti stāsta Jums, ka anestēzijas laikā Jūs vienkārši pagulēsiet, jo tas ir vienkāršākais veids, lai paskaidrotu kas ir anestēzija, bet tas nav parastais miegs. Anestēzija nodrošina īslaicīgu bezsamaņu, kas ir rūpīgi jākontrolē un to spēj veikt tikai  augsti apmācīts anesteziologs ar īpašām prasmēm.

Jūs, iespējams, esat dzirdējis par “dziļāku” vai “seklāku” anestēzijas līmeni. Tas ir veids kā paskaidrot kāda būs anestēzijai un cik ilgu laiku Jums aizņems, lai atmostos pēc operācijas. Mūsdienās ar vien biežāk tiek pielietoti “modernāki” anestēzijas līdzekļi, kuri ātri izvadās no organisma, nodrošinot arī ātru pamošanos pat pēc dziļas anestēzijas.

Operāciju/procedūru laikā mēs varam pielietot dažādus medikamentu un ievades veidus, lai Jūs nejustu sāpēs ar atšķirīgu anestēzijas dziļumu:

• Viegla intravenoza sedācija paredzēta īsu manipulāciju laikā, kur nav nepieciešama dziļa narkoze. Jums iedos zāles, kas padarīs Jūs miegaināku, bet Jūs nebūsiet pilnā bezsamaņā. Jūs varēsiet atbildēt uz jautājumiem, un dzirdēt sarunas apkārt. Sedāciju nodrošina ar speciālas iekārtas palīdzību. Sedāciju parasti nodrošina arī lokālās anestēzijas laikā, lai Jūs justos komfortabli. Arī sedācijas laikā anesteziologs uzmanīs Jūsu sirdsdarbību, asinsspiedienu un elpošanu.

Riski: pilns samaņas zudums, elpošanas nomākums, asinsvada trauma.

• Vispārējā anestēzija, kuras laikā medikamentus Jums ievadīs vēnā vai kombinēs tos ar inhalācijas anestēzijas vielām, kas nonāks Jūsu organismā caur plaušām. Šajā gadījumā narkoze ir dziļa ar pilnīgu apziņas un sāpju sajūtas zudumu. Jūs būsiet bezsamaņā un tāpēc nezināt, kas ar Jums notiek. Jums kaklā tiks ievadīta caurulīte un uzsākta mākslīgā plaušu ventilācija. Tiks kontrolēta Jūsu sirdsdarbība, asinsspiediens un citas orgānu funkcijas. Šādu anestēziju izvēlas pie garākām un smagākām operācijām, kad arī pamošanās etaps ir garāks.

Riski: sāpīgums mutē, rīklē, balss aizsmakums, zobu un mutes trauma, vemšana, aizrīšanās, plaušu bojājums, nomoda stāvoklis anestēzija laikā.

• Lokālā (reģionālā) anestēzija, kuras laikā pēc lokālas medikamenta ievadīšanas būs noteiktas ķermeņa daļas jušanas un kustību pārejošs zudums. Jums paliks nejutīga kāda Jūsu ķermeņa daļa, līdz ar to, Jūs nejutīsiet sāpes šajā ķermeņa daļā operācijas laikā. Pie lokālās anestēzijas pieder spinālā un epidurālā anestēzija un perifērie nervu bloki. Lai operācijas laikā Jūs justos komfortabli, vēnā Jums ievadīs medikamentus, kas nodrošinās vieglu, dabīgu miegu. Ar šīm metodēm bieži tiek nodrošināta atsāpināšana pēc operācijas vairāku dienu garumā, mugurā epidurālajā telpā vai perifērijā tuvu nervam, ievadot katetru.

Riski: galvas sāpes, sāpes mugurā, katetra izkustēšanās, infekcija, tirpšana un vājums, asinsvada trauma, atlieku sāpes.

Mūsdienās arvien biežāk kombinē vispārējo anestēziju ar lokālo. Galvenā priekšrocība ir atsāpināšana bez stipru narkotisko līdzekļu ievadīšanas. Jūsu anesteziologs izrunās ar Jums visas kombināciju iespējas, kas ir Jums un Jūsu operācijas veidam piemērojamas. Anestēzijas līmenis var mainīties operācijas laikā, tāpēc anesteziologs operācijas laikā visu laiku Jūs uzmana, pievienojot vai atceļot kādu no anestēzijas līdzekļiem.

Kas notiek, ja man tiek nodrošināta lokālā anestēzija?

Anestētiskais līdzekli anesteziologs ievadīs nervu tuvumā (spinālā vai epidurālā anestēzija un perifērie nervu bloki) injekcija var būt tālu no operējamās vietas. Piemēram, Jums var veikt injekciju atslēgas kaula apvidū vai padusē, lai padarītu nejutīgu Jūsu roku.

Spinālās vai epidurālās anestēzijas gadījumā anesteziologs anestēzijas līdzekli  injicē mugurā, un tādējādi medikaments izdalās ap nerviem. Visos šajos gadījumos adatas, ar kurām tiek ievadīts anestēzijas līdzeklis, jāievieto ļoti uzmanīgi un rūpīgi.

Tāpēc Jums lūgs gulēt noteiktā pozā vai sēdēt, lai palīdzētu anesteziologam atrast precīzu vietu, kur ievadīt anestēzijas līdzekli. Joprojām tiek uzskatīts, ka pirms lokālās anestēzijas nedrīkst ēst un dzert, tāpat kā pirms vispārējās anestēzijas. Jūs būsiet pie samaņas, sapratīsiet, kas notiek, bet nejutīsiet sāpes. Parasti anesteziologs Jums ievadīs zāles (sedācija), lai padarītu Jūs miegaināku. Jūs to varat lūgt anesteziologam.

Kādi ir anestēzijas riski?

Jebkura operācija un anestēzija ir saistīta ar nelielu risku.  Cilvēkiem, kam ir vairākas hroniskās saslimšanas ir lielāks anestēzijas risks, nekā tiem, kas ir jauni un veseli. Jūs varat vērsties pie anesteziologa ar jebkuriem Jūsu vai Jūsu ģimenes locekļu jautājumiem.

Risku izskaidrojums: dzīvībai bīstami ar anestēziju saistīti sarežģījumi (sirds apstāšanās, smaga alerģiska reakcija, jebkuras organisma sistēmas bojājums) ir iespējami, lai gan ļoti reti. Šo komplikāciju pievienošanos nav iespējams pilnīgi prognozēt, bet var izvērtēt riskus, par kuriem Jūs tiksiet informēts.

Vispārējās anestēzijas laikā dzīvībai bīstamo komplikāciju iespējamība ir augstāka. Anestēzijas risks ir saistīts arī ar elpceļu nodrošināšanu. Var būt arī citi sarežģījumi, kā slikta dūša, vemšana, kuņģa satura nokļūšana plaušās, traumatisms manipulāciju laikā (asinsvadu bojājums, nervu nospiedums), izteikta miegainība, nespēks, koncentrēšanās un atmiņas grūtības.

Pēc spinālās un epidurālās anestēzijas retos gadījumos var būt galvassāpes (0.5-1.2%), kas ilgst vairākas dienas, parasti pāriet bez sekām. Pēc perifēro nervu blokiem var novērot tirpšanas, vājuma vai nejūtīguma sajūtu, kas var ilgt dažas dienas.

Kas ir labāka vispārējā vai lokālā anestēzija?

Nav viena noteikta metode, ka ir labāka, bet drošāko metodi Jums palīdzēs izvēlēties Jūsu anesteziologs, tādēļ kopā to izrunājiet un uzticaties savam ārstam. Pretēji uzskatam, ka vispārējā anestēzija ir labāka, vēlamies Jūs informēt, ka lokālās anestēzijas tehnikas ir drošas, jo mūsdienās daudzas no tām veicam ultrasonogrāfijas kontrolē. Nopietni neiroloģiski sarežģījumi ar nervu bojājumu, infekciju, hematomu jeb asinsizplūdumu punkcijas vietā ir ārkārtīgi reti (1 : 27 000). Dzīvībai bīstamas komplikācijas lokālās anestēzijas laikā ir daudz retāk nekā pie vispārējās anestēzijas.

Kā es aizmigšu, ja man būs vispārējā anestēzija?

Jums tiks veikta injekcija vēnā, un pēc tās Jūs aptuveni 10 sekunžu laikā aizmigsiet.

Vispārējās anestēzijas laikā Jūsu anesteziologs ievadīs Jums vēnā dažādu veidu zāles. Dažas no tām paredzētas atsāpināšanai, dažas nobloķē konkrētus refleksus, citas iemidzina un mazina sliktu dūšu. Vispārējās anestēzijas nodrošināšanai pastāv daudzas dažādu zāļu kombinācijas. Lokālās anestēzijas laikā zāles, kas atsāpina, ievada tikai noteiktā ķermeņa apvidū.

Anesteziologa viens no galvenajiem uzdevumiem ir noteikt, vai Jūsu veselības stāvoklis ir atbilstošs operācijai. Dažkārt var būt nozīmīgi riska faktori anestēzijas vai operācijas nodrošināšanai, ko ir pamanījis anesteziologs, jo viņa īpašās zināšanas par anestēzijas un operācijas ietekmi uz organisma sistēmām palīdz atpazīt situācijas, kad būtu labāk atlikt operāciju, līdz veselības problēma ir novērsta vai uzlabota. Jebkurā gadījumā, ja operācija tiek atlikta, anesteziologs izskaidros Jums šāda lēmuma iemeslus.

Brīdis, kad Jūs satiksiet savu anesteziologu, katrā slimnīcā ir atšķirīgs, un tas ir atkarīgs no operācijas veida un Jums nepieciešamās anestēzijas. Pirms īsām manipulācijām ar anestēziju, piemēram, kuņģa un zarnu trakta izmeklēšana, visbiežāk anesteziologa konsultācija nav nepieciešama. Jūs satiksiet anesteziologu pirms procedūras. Tādēļ mēs lūdzam laikus Jūs aizpildīt pacienta aptaujas anketu pirms anestēzijas.

Ja Jums ir plānveida operācija, anesteziologs Jums ir jāapmeklē, pierakstoties uz vizīti poliklīnikā, vismaz nedēļu vai divas pirms ieplānotās operācijas. Vairākumā gadījumu konsultāciju pirms operācijas poliklīnikā un anestēziju operācijas laikā Jums nenodrošinās viens un tas pats anesteziologs, ja vien Jūs nepierakstāties pie konkrēta anesteziologa pēc ķirurga ieteikuma. Savu anesteziologu, kas Jums nodrošinās anestēziju, Jūs satiksiet operācijas dienā, pirms pašas operācijas, un viņš ņems vērā anesteziologa konsultācijas slēdzienu.

Ja Jūs stājaties slimnīcā dienu vai dažas dienas pirms plānotās operācijas, anesteziologu Jūs satiksiet agrāk jau nodaļā.

Katrs pacients ir individuāls, un Jūsu anesteziologs izvēlas zāles, kas visvairāk piemērotas tieši Jums. Katrs anestēzijas līdzeklis ir rūpīgi pielāgots Jūsu veselības stāvoklim un operācijas prasībām. Tāpēc anesteziologam ir ļoti daudz jāzina par Jūsu pašreizējām un iepriekšējām saslimšanām, kā arī par to, kādas zāles ikdienā lietojat, vai smēķējat, lietojat alkoholu, vai nav alerģijas pret medikamentiem, vai iepriekš ir bijušas anestēzija un kā tās Jūs ietekmējušas.

Jā, tie ir droši, bet, protams, jebkura operācija un anestēzija ir saistīta ar nelielu risku.  Cilvēkiem ar vairākām hroniskām saslimšanām ir lielāks anestēzijas risks nekā tiem, kas ir jauni un veseli. Jūs varat vērsties pie anesteziologa ar jebkuriem Jūsu vai Jūsu ģimenes locekļu jautājumiem.

Jūs modīsieties atmodinātavas telpā, kur Jūs pieskatīs speciāli apmācīts personāls. Anesteziologs paliks ar Jums līdz tam brīdim, kamēr pārliecināsies, ka Jūsu veselības stāvoklis ir stabils, Jums nav stipras sāpes vai citu sūdzību.

Anesteziologa darbs ar to nebeidzas. Anesteziologs ir atbildīgs par to, lai Jūs justos komfortabli un nejustu sāpes pēc operācijas, kā arī seko šķidruma ievadei un citām nepieciešamajām zālēm agrīnā atmošanās periodā.

Lielākajai daļai pacientu anestēzija norisinās droši un bez sarežģījumiem, bet – tāpat kā jebkurai medicīniskai procedūrai – arī anestēzijai iespējamas blakusparādības vai komplikācijas.

Vieglas un biežas blakusparādības (parasti pāriet pašas):

– slikta dūša vai vemšana – biežāk pēc vispārējās anestēzijas;

– miegainība, nogurums – ķermenis atjaunojas pēc zālēm un miega;

– reibonis vai neliels apjukums – īpaši gados vecākiem cilvēkiem vai pēc ilgākas anestēzijas;

– sāpošs kakls vai aizsmakums – ja operācijas laikā bija ievietota kaklā caurulīte elpošanai;

– drebuļi vai aukstuma sajūta.

Retākas, bet iespējamas komplikācijas:

– galvassāpes vai muguras sāpes – īpaši pēc epidurālās vai spinālās anestēzijas;

– lēnāka atmošanās no anestēzijas – katram cilvēkam ir individuāla jutība un reakcija uz dažādām zālēm;

– alerģiska reakcija uz anestēzijas līdzekļiem – reti, bet svarīgi informēt anesteziologu pirms anestēzijas, ja alerģiskas rekcijas bijušas iepriekš;

– elpošanas traucējumi – īpaši, ja ir plaušu slimības vai esat smēķētājs.

Ļoti retas, bet nopietnas komplikācijas (notiek ārkārtīgi reti – mazāk par 1 uz 10 000 pacientiem):

– ilgstoša apziņas miglošanās vai atmiņas traucējumi – vairāk iespējami gados vecākiem pacientiem;

– sirdsdarbības vai asinsspiediena traucējumi – anesteziologs visu operācijas laiku uzmanīgi seko līdzi šiem rādītājiem;

– smaga alerģiska reakcija (anafilakse);

– apziņas saglabāšanās vispārējās anestēzijas laikā – ārkārtīgi reta parādība; mūsdienās tiek ļoti rūpīgi novērsta.

Lai izvairītos no komplikācijām, pastāstiet ārstam par visām savām veselības problēmām, alerģijām un lietotajām zālēm. Ja Jums iepriekš bijušas sliktas reakcijas uz anestēziju, noteikti informējiet par to anesteziologu. Nekautrējaties jautāt, ja ir bailes vai neskaidrības – anesteziologs vienmēr izskaidros, kas sagaidāms!

Jā, teorētiski pastāv risks, bet mūsdienās tas ir ārkārtīgi mazs. Turklāt mūsdienās lielu daļu operāciju var veikt reģionālajā anestēzijā, kad atsāpina tikai noteiktu ķermeņa apvidu. Mūsdienu anestēzija ir ļoti droša – pateicoties tehnoloģijām, jaunas paaudzes zālēm, pieredzējušiem anesteziologiem un rūpīgai uzraudzībai.

Nepamošanās no anestēzijas ir ļoti reta, un, ja tā notiek, tas parasti ir saistīts ar nopietniem veselības traucējumiem jau pirms operācijas, nevis pašām zālēm.

Riska līmenis var palielināties, ja pacientam ir: smagas sirds vai plaušu slimības, ievērojams liekais svars, cukura diabēts vai nieru slimības, alerģijas pret medikamentiem, ilgstoša smēķēšana vai alkohola lietošana, vecums virs 70 gadiem, augsts trombu veidošanās risks.

Ārsti un māsas visu operācijas laiku pastāvīgi seko līdzi dzīvības rādītājiem (sirdsdarbībai, elpošanai, asinsspiedienam utt.). Tāpēc, pat ja gadās kāda reakcija vai sarežģījums, ārstiem ir visas iespējas rīkoties uzreiz.

Smadzeņu bojājumi pēc anestēzijas ir ārkārtīgi reti, tie saistīti nevis ar anestēzijas medikamentiem, bet ar citiem nopietniem apstākļiem operācijas laikā.

Ja pacients ir vispārēji vesels un anestēzija tiek veikta profesionāli, smadzeņu bojājumi praktiski nenotiek. Smadzeņu bojājumu risks var nedaudz palielināties, ja operācijas laikā pārāk ilgi pietrūkst skābeklis, asinsspiediens ir ļoti augsts vai pretēji – nokrīt ļoti zemu vai ja smadzeņu asinsriti pēkšņi nosprosto trombs. Anesteziologi rūpīgi seko līdzi skābekļa daudzumam asinīs, asinsspiedienam, sirdsdarbībai un citiem rādītājiem, lai nodrošinātu, ka smadzenes visu laiku saņem vajadzīgo apasiņošanu.

Noteikti pastāstiet anesteziologam, ja Jums iepriekš bijušas problēmas ar atmiņu, koncentrēšanos vai esat pārcietis insultu.

Ja pēc operācijas jūties apmulsis, aizmāršīgs vai “miglā” – par to obligāti paziņo personālam. Tas parasti ir pārejoši, bet svarīgi to uzraudzīt.

Jā, anestēzija var īslaicīgi ietekmēt urinēšanu, tas ir salīdzinoši bieži sastopams efekts. Anestēzija var nomākt nervu signālus, kas kontrolē urīnpūšļa iztukšošanos. Cilvēks var nejust vajadzību urinēt, pat ja urīnpūslis ir pilns. Dažkārt urīnpūslis nesarausies pietiekami, lai izspiestu urīnu.

Ja operācijas laikā tika ievietots urīna katetrs, pēc tā izņemšanas var būt sajūta, ka grūti uzsākt urinēšanu vai ka urīnpūslis “nestrādā kā parasti”. Šī sajūta parasti pāriet dažu stundu vai dienu laikā.

Retāk novērojama urīna nesaturēšana. Dažiem cilvēkiem uz īsu brīdi var būt samazināta kontrole pār urīna plūsmu, īpaši pēc reģionālās anestēzijas.

Vairumā gadījumu šīs problēmas pāriet pašas dažu stundu vai dienu laikā, kad anestēzijas iedarbība pilnībā beidzas.

Informējiet personālu, ja nevariet urinēt 6–8 stundas pēc operācijas vai jūtat diskomfortu urīnpūslī. Cenšaties dzert pietiekami daudz šķidruma, ja to atļauj ārsts – tas palīdz atjaunot normālu urinēšanu. Nenokautrējaties – šī ir bieži sastopama un ārstējama parādība, ko medicīnas personāls risina profesionāli.