Lai palielinātu vai samazinātu teksta burtu izmēru, izmantojiet šādas klaviatūras taustiņu kombinācijas: 
Jautājumi par krūts veselību
Lai arī krūts vēža riska faktori nav precīzi zināmi, noskaidrots, ka tie ir vairāki un iedalāmi novēršamos (ietekmējamos) un nenovēršamos (neietekmējamos) faktoros.
Nenovēršamie riska faktori ir:
- Vecums – krūts vēža risks ievērojami palielinās, sievietei novecojot un apmēram 2/3 gadījumu slimība attīstās pēc 55 gadu vecuma.
- Dzimums – krūts vēzis sievietēm visā pasaulē attīstās 100 reizes biežāk, nekā vīriešiem.
- Iedzimtība – krūts vēzis pirmās pakāpes radiniecēm saslimšanas risku palielina, īpaši, ja tas konstatēts agrāk par 45 gadiem. Ģenētisku predispozīciju novēro apmēram 5% līdz 10% gadījumu. Visbiežāk krūts vēža pacientēm novēro BRACA 1 un BRACA 2 gēnu mutācijas, tas nozīmē, ka risks turpmākajos dzīves gados saslimt ar krūts vēzi tuvinās pat 80%. Turklāt sievietēm ar BRCA1/2 gēnu mutācijām pastāv lielāks risks saslimt arī ar citu lokalizāciju audzējiem. Ir identificētas vēl arī citas gēnu mutācijas, kas saistītas ar paaugstinātu krūts vēža risku, piemēram, TP53, CDH1. Savukārt sievietei pēc pārslimota krūts vēža pastāv 3 līdz 4 reizes lielāks risks, ka slimība atkārtosies tajā pašā vai otrā krūtī
Novēršamie riska faktori:
- Reproduktīvās veselības faktori
- Nedzemdējušas sievietes
- Grūtniecība pēc 35 gadu vecuma nozīmīgi paaugstina kopējo krūts vēža attīstības risku [2]
- Krūts barošana
- Vēlīna menopauze (> 55 gadiem)
- Liekais svars – sevišķi menopauzes vecumā. Tas skaidrojams ar estrogēnu produkciju taukaudos, kas ir galvenais estrogēnu avots sievietes organismā laikā pēc olnīcu funkciju izbeigšanās.
- Fizisko aktivitāšu trūkums
- Alkohola lietošana un smēķēšana.
Citi faktori
- Staru terapija krūšu kurvja rajonam kāda cita medicīniska iemesla dēļ (piemēram, Hodžkina vai ne-Hodžkina limfoma) līdz 30 gadu vecumam
- Labdabīgas krūts saslimšanas ar paaugstinātu risku attīsties audzējam
- Blīvi dziedzeraudi
Profilaktiska krūšu izmeklēšana dažādos vecumos
- 25 līdz 39 gadu vecumā. Klīniskā apskate vienu reizi 1 līdz 3 gados, ko veic sievietes ārstējošais ārsts (ģimenes ārsts vai ginekologs). Klīniskās apskates laikā tiek noteikts/pārskatīts krūts vēža saslimšanas risks, tiek veikta fizikāla izmeklēšana un sieviete tiek informēta par krūšu pašizmeklēšanu. Papildus radioloģiska krūšu izmeklēšana asimptomātiskām sievietēm šai vecuma grupā nav nepieciešama.
- 40 – 50 gadu vecumā. Klīniska novērošana reizi gadā, ko veic ģimenes ārsts vai ginekologs. Klīniskas apskates laikā tiek noteikts/pārskatīts krūts vēža saslimšanas risks, tiek veikta fizikāla izmeklēšana un sieviete tiek informēta par krūšu pašizmeklēšanu. Asimptomātiskām sievietēm, kurām ir vidējs risks saslimt ar krūts vēzi, no 40 gadu vecuma var rekomendēt veikt oportūnistisku MG skrīningu. Uz šo izmeklējumu nosūta primārās aprūpes speciālists (ģimenes ārsts vai ginekologs). Oportūnistisks skrīninga mamogrāfijas izmeklējums tiek veikts tajās ārstniecības iestādēs, ar kurām Nacionālais veselības dienests noslēdzis (NVD) noslēdzis līgumu par mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanu.
- 50 – 69 gadu vecumā asimptomātiska sieviete piedalās valsts organizētā krūts vēža skrīninga programmā, saņemot uzaicinājuma vēstuli ar aicinājumu veikt mamogrāfijas izmeklējumu vienu reizi divos gados tajā ārstniecības iestādēs, ar kurām NVD noslēdzis līgums par skrīninga mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanu. Vidēja riska grupas sievietēm vecuma grupā no 50 līdz 69 gadiem tiek veikta klīniska novērošana reizi gadā. Klīniskajā apskatē tiek noteikts/pārskatīts krūts vēža saslimšanas risks, tiek veikta fizikāla izmeklēšana un sievieti informē par krūšu pašizmeklēšanas veikšanu mājas apstākļos.
- Sievietes vecumā no 70 gadiem. Klīniska novērošana tiek veikta reizi gadā. Klīniskajā apskatē tiek noteikts/izvērtēts saslimšanas risks ar krūts vēzi, kā arī tiek veikta fizikāla izmeklēšana un sieviete tiek informēta par krūšu pašizmeklēšanu. Balstoties uz vairāku Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu rekomendācijām, oportūnistisku skrīningu vēlams turpināt veikt vismaz līdz 75 gadu vecumam. Šobrīd oportūnistiskā skrīninga augšējā vecuma robeža nav noteikta
Krūts vēža simptomi
- palpējams veidojums krūtīs vai padusēs
- patoloģiski izdalījumi no krūts gala
- ādas sabiezējums
- ādas izmaiņas (“citrona miziņas” simptoms , eritēma, krūts gala apsārtums, ekzematoza ādas lobīšanās, ādas čūla )
- ādas vai krūts gala ievilkums
