Veicot sirds priekškambaru starpsienas defektu slēgšanas procedūras, Austrumu slimnīca spējusi palīdzēt trim pacientiem pēc insulta
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) stacionārā “Gaiļezers” šogad veiktas pirmās invazīvās sirds priekškambaru starpsienas defektu slēgšanas procedūras, izmantojot īpašu slēgšanas ierīci – oklūderu. Tādējādi slimnīcas Sirds asinsvadu slimību klīnikas komanda uzlabojusi dzīves prognozi trim gados jauniem pacientiem, kuri pārcietuši insultu.
Ir zināmas vairāk nekā 30 dažādas iedzimtas sirdskaites, no kurām priekškambaru starpsienas defekti sastopami visbiežāk. Lielākajā daļā gadījumu šie defekti ir pavisam nelieli, nerada problēmas un neprasa speciālu ārstēšanu, tomēr atsevišķos gadījumos šādi defekti var būt par galvas smadzeņu insulta iemeslu pat gados ļoti jauniem cilvēkiem.
Venozajā sistēmā radušies trombi pacientiem bez sirdskaitēm nokļūt galvas smadzenēs nevar, taču, priekškambaru starpsienas defektam pastāvot, trombu nokļūšana galvas smadzenēs un dažāda smaguma insulta rašanās ir iespējama. Liela izmēra sirds defekti rada nopietnus asinscirkulācijas traucējumus un tos pamana jau agrā bērnībā. Ļoti maza izmēra defekti savukārt var palikt nepamanīti visu cilvēka mūžu. Insults gados jaunam pacientam vienmēr rada aizdomas par defektu, tas vienmēr tiek meklēts un daudzos gadījumos arī atrasts.
Austrumu slimnīcas Sirds asinsvadu slimību klīnikas vadītājs ārsts Artis Kalniņš stāsta: “Ja jaunam cilvēkam ir insults, tad, visticamāk, pacientam ir sirds priekškambaru starpsienas defekts – to meklējam un bieži atrodam. Šis defekts gadījumos, kad noticis insults, ir jānovērš, jo pastāv liela iespēja, ka insults var atkārtoties. Visi trīs pacienti Austrumu slimnīcas Sirds asinsvadu slimību klīnikā nonākuši, kad ar neiroloģiska tipa sūdzībām vērsušies slimnīcā, kur neirologi pacientiem konstatējuši insultu.”
Operācijas laikā caur vienu lielo vēnu nokļūst līdz sirdij, kur priekškambaru starpsienas defektam tiek iziets cauri ar speciālu stīgu, bet pēc tam tiek ievietota īpaša slēgšanas ierīce – oklūders. Pēc oklūdera pozicionēšanas paralēli gan rentgena, gan ultraskaņas kontrolē, kad iegūta pilnīga pārliecība par ierīces pareizu pozīciju, tas tiek atvienots no ievades mehānisma, kurš tiek evakuēts. Oklūders defektu noslēdz, un atkārtota trombu migrācija vairs nav iespējama.
Sirds defektu slēgšanu ar oklūderiem pasaulē veic salīdzinoši nesen. Tā ir invazīva procedūra, un tas nozīmē, ka tā ir saudzējoša pacientam, ļaujot jau nākamajā dienā pēc procedūras doties mājās. Agrāk vienīgais veids, kā varēja novērst priekškambaru starpsienas defektus, bija nopietna ķirurģiska operācija, taču, izmantojot jaunās tehnoloģijas, procedūras iespējamas pat bez narkozes.
Artis Kalniņš informē: “Līdz šim mēs Austrumu slimnīcā invazīvā ceļā sirds strukturālās slimības neārstējām. Kopš 2023. gada esam sākuši veikt aortālā vārstuļa balondilatācijas jeb vārstuļa paplašināšanu, uzpūšot speciālu balonu. Sklerozes dēļ sirds aortālais vārstulis, caur kuru asinis no sirds tiek nogādātas visam organismam, mēdz sakaļķoties un sašaurināties. Nopietns sašaurinājums var izraisīt gan hronisku, gan akūtu sirds mazspēju, kas var novest pie nāves. Lielākoties pacienti ar aortālā vārstuļa sašaurinājumu jeb stenozi ir gados veci. Vienīgais veids, kā palīdzēt, ir šo sašaurināto vārstuli paplašināt. Efektīvākās ārstēšanas metodes šādos gadījumos ir vārstuļa nomaiņa ķirurģiskā ceļā vai arī perkutāna – zemādas – mākslīga vārstuļa implantācija. Diemžēl daļai pacientu, kuri nokļūst stacionārā, kopējais veselības stāvoklis ir tik slikts, ka viņiem nav iespējams veikt nevienu no minētajām metodēm. Aortālā vārstuļa balondilatācijas veicam kritiski smagiem pacientiem, kuru vispārējais stāvoklis nepieļauj sniegt cita veida palīdzību. Ar šīm procedūrām aizsākam virzību uz mērķi – perkutāni, invazīvi ārstēt sirds strukturālās slimības. Ceram, ka Austrumu slimnīcā varēsim nodrošināt pilna spektra pakalpojumus, pielietojot un attīstot jaunākās metodes sirds slimību ārstēšanā.”
Austrumu slimnīcas komanda, kas veica pirmās perkutānās sirds priekškambaru defektu slēgšanas procedūras:
- Neatliekamās kardioloģijas nodaļas un Invazīvās kardioloģijas laboratorijas un dienas stacionāra kardiologs Artjoms Ļišņovs
- Sirds asinsvadu slimību klīnikas un Neatliekamās kardioloģijas nodaļas vadītājs kardiologs, Dr. med. Artis Kalniņš
- Klīniskās diagnostikas centra vadītājs Dr. med. Artjoms Kaļiņins
- Anesteziologs Mihails Starikovs
- Sirds asinsvadu slimību klīnikas virsmāsa Sandra Liepiņa
- Vispārējās aprūpes māsa Inessa Šilina
- Invazīvās kardioloģijas laboratorija un dienas stacionāra vispārējās aprūpes māsa Baiba Andersone
- Invazīvās kardioloģijas laboratorijas un dienas stacionāra vispārējās aprūpes māsa Polina Mažarova
Par Austrumu slimnīcu
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 5000 darbinieku.