Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas paziņojums – onkoloģisko pacientu ārstēšana un aprūpe, kā arī onkoloģiskās ķirurģijas pakalpojumu sniegšana netiks pārtraukta!
Ņemot vērā, ka no šodienas, 30. decembra darba attiecības Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs” izbeiguši divi ārsti, informējam un apliecinām, ka onkoloģisko pacientu aprūpe un onkoloģiskās ķirurģijas pakalpojumu sniegšana netiks pārtraukta vai ierobežota. No 30. decembra Galvas un kakla ķirurģijas nodaļā pēc atvaļinājuma atgriezies onkoķirurgs Renārs Deksnis. Viņš turpinās operēt un piekritis veidot jaunu galvas un kakla ķirurgu komandu. Tāpat atgriezusies ārste Inta Trauciņa, kura pamatā strādās ambulatori ar onkoloģiskajiem pacientiem, kā arī janvāra sākumā galvas un kakla ķirurgu komandai pievienosies pieredzējusi sertificēta kolēģe.
“Esam nonākuši situācijā, kad valstiski tik svarīgā nozarē – medicīnā ir akūts ārstniecības un aprūpes personāla trūkums. Šī negatīvā tendence ar lejupejošu dinamiku ir bijusi jau ilgstoša, situācija pēc cīņas ar Covid-19 pandēmiju divu gadu garumā ir strauji pasliktinājusies. Ikdienā saskaramies ar personāla psihoemocionālo pārslodzi un izdegšanu. Jebkuras Latvijas ārstniecības iestādes valde un vadība šobrīd ir tikai ķīlnieki nepietekamajam nozares finansējumam un šo daudzu medicīnas speciālistu iztrūkumam. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadība meklē risinājumus, lai spētu nodrošināt ārstēšanas un aprūpes nepārtrauktību onkoloģiskajiem pacientiem. Un nemainīgi – onkoloģiskajā ķirurģijā Latvijā turpmāk šie risinājumi ir mērķēti – virzībā uz attīstību, jaunu saudzīgu operāciju metožu apgūšanu un ieviešanu ikdienas praksē kā arī daudziem citiem uzlabojumiem, kas nepieciešami ceļā uz onkoloģisko pacientu ārstēšanas un aprūpes samērošanu ar Eiropas standartiem.
Lai to sasniegtu, ir nepieciešama vienota izpratne par kopējiem mērķiem un visu iesaistīto – dialogu, solidāru iesaisti risinājumu meklēšanā un arī atrašanā,” pauž slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis. “Šobrīd esam identificējuši ievērojamas atšķirības slimnīcas stratēģisko mērķu izpratnē, kā arī par slimnīcas vērtībām, solidaritāti un attieksmi pret darba kolēģiem. Dažu ārstu publiskajos paziņojumos par kārtējām izvirzītajām prasībām – neviens vairs nerunā par pacientu! Izskan draudi (neoperēsim!) un ultimāti (tūlītēja algas celšana vairāk kā divas reizes!), bet nedzirdam priekšlikumus par to kādi uzlabojumi gaidāmi pacienta ārstēšanas un aprūpes procesā!”
Publiski paustie viedokļi ir mēģinājums šantažēt slimnīcu un pretnostatīt slimnīcas vadību ārstniecības personālam, kā arī atsevišķus speciālistus pret citiem kolēģiem. Konfliktsituācija tiek nepārtraukti eskalēta – publiski izskan paziņojumi no Onkoķirurģijas klīnikas vadītāja A.Sīviņa kunga par to, ka jau tuvākajā laikā viņš plāno pārtraukt visas ķirurģiskās operācijas onkoloģiskajiem pacientiem un aiziet prom ar “visu komandu”. Diemžēl, dialogs un risinājumi netiek piedāvāti. Dzirdam tikai skaļus paziņojumus par slimnīcas vadības neefektīvu darbu, turklāt – divās paaudzēs, jo arī iepriekšējās valdes bijušas nekam nederīgas un neko nav sapratušas no darba organizācijas slimnīcā. Skaļi paziņojumi par to, ko visu turpmāk nedarīs! Bet nedzirdam nevienu konstruktīvu priekšlikumu – ko vajadzētu darīt – uzlabot, pilnveidot vai darīt citādi, lai neciestu onkoloģiskie pacienti!
Vēlamies uzsvērt, ka slimnīcas nākotnes stratēģijas izstrādē 2023.-2028. gadam aktīvi piedalījās ārkārtīgi daudzi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas darbinieki, diemžēl bez Onkoķirurģijas klīnikas vadības iesaistes.
Lieki piebilst, ka šādi publiski paziņojumi satrauc plašāku sabiedrību, bet jo īpaši – onkoloģiskos pacientus! Tas nav pieļaujams! Arī nepārtraukta slimnīcas reputācijas graušana prasa tiesiskās atbildības izvērtējumu.
Jāpiebilst gan, ka par laimi, liela daļa onkoloģisko pacientu tiek operēti stacionāra “Gaiļezers” modernās un mūsdienīgās operāciju zālēs. Tie ir kuņģa-zarnu trakta, uroloģisko, ginekoloģisko audzēju un citu patoloģiju pacienti. Savukārt plaušu vēža pacienti tiek operēti stacionārā “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”. Tāpat, arī stacionārā “Biķernieki” ārstējas un tiek aprūpēti paliatīvi onkoloģiskie pacienti.
Attiecībā par atalgojuma apmēru – slimnīcas viedoklis ir nemainīgs. Vidējā darba samaksa (pirms nodokļu nomaksas) stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” LOR specializācijas ārstiem pirmajos 9 mēnešos, ir 4 500 eiro, klīnikas vadībai tas ir ievērojami lielāks. Izteiktā prasība saņemt darba samaksu – vismaz 7 500 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) ir šobrīd neizpildāma. Slimnīca kā valsts kapitālsabiedrība šobrīd nevar atļauties tik krasu atalgojuma palielinājumu, turklāt tas būtu negodīgi arī attiecībā pret citiem ārstiem, kuri strādā ar ne mazāku intensitāti un darba apjomu un šobrīd saņem krietni mazāku atalgojumu. Apelēšana pie pacientu interesēm šajā gadījumā vairāk liecina par to, ka pacients kalpo kā instruments “dialoga” veidošanai ar slimnīcas vadību un sabiedrību.
Kā jau informējām, tikai pēdējā gada laikā stacionāram “Latvijas Onkoloģijas centrs” piegādātas (vai arī, to piegāde šobrīd ir procesā) jaunākās medicīnas tehnoloģiju iekārtas un instrumenti – vairāk nekā 7 miljonu eiro vērtībā. To vidū ir magnētiskās rezonanses iekārta, 4 operāciju galdi, 4K laproskopijas torņi, infūziju sūkņi, specializētais LOR aprīkojums un instrumenti, lineārais paātrinātājs un scintigrāfijas iekārta un vēl liels skaits citu iekārtu un instrumentu. Jautājumā par prasību iegādāties jaunākās paaudzes specializēto ķirurģisko mikroskopu LOR aplikācijām un specializēto CO2 lāzeru LOR aplikācijām 240 000 eiro vērtībā, slimnīcas valde ir apstiprinājusi iepirkuma procedūras uzsākšanu un minētās iekārtas tuvāko trīs mēnešu laikā būs iepirktas un piegādātas.