Pasaules hepatītu dienā Austrumu slimnīcas speciālisti atgādina: aknu veselību apdraud gan alkohols, gan vīrushepatīti

2026.gada 28. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules hepatītu diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību aknu slimību savlaicīgai diagnostikai, ārstēšanai un profilaksei. Atzīmējot šo dienu, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) vadošie infektologi un hepatologi atgādina, ka aknu veselību apdraud gan alkohola lietošana, gan vīrushepatīti, un aicina sabiedrību pievērst lielāku uzmanību šiem novēršamajiem aknu bojājumu cēloņiem.

Aknu slimības bieži attīstās nemanāmi, bez sāpēm un izteiktiem simptomiem, tādēļ cilvēks par tām nereti uzzina tikai tad, kad aknu bojājums jau ir nopietns. Regulāra alkohola lietošana var izraisīt taukaino aknu slimību, aknu iekaisumu, aknu cirozi, palielināt aknu un citu orgānu vēža attīstības risku, kā arī paātrināt citu aknu slimību, tostarp B un C hepatīta, progresēšanu.

“Sabiedrībā joprojām valda priekšstats, ka neliels alkohola daudzums veselībai nekaitē, tomēr mūsdienu zinātniskie pierādījumi rāda pretējo: drošas alkohola devas nav. Tāpēc aicinu ikvienu mazināt alkohola lietošanu ar mērķi atteikties no alkohola pavisam. Tas ir viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem, ko varam sniegt savas veselības saglabāšanā un daudzu nopietnu slimību profilaksē,” uzsver Austrumu slimnīcas infektoloģe, hepatoloģe, asociētā profesore Ieva Tolmane.

 B un C hepatīts ir būtiski aknu veselības riski, jo šīs infekcijas gadiem ilgi var noritēt bez jebkādiem simptomiem, taču neārstētas var izraisīt  aknu cirozi un aknu vēzi. Tās iespējams atklāt ar vienkāršām asins analīzēm. Pret B hepatītu ir pieejama efektīva vakcīna, savukārt C hepatīts mūsdienās lielākajā daļā gadījumu ir pilnībā izārstējams, ja slimību atklāj savlaicīgi.

Austrumu slimnīcas speciālisti aicina ikvienu vismaz reizi dzīvē veikt B un C hepatīta analīzes, nepieciešamības gadījumā vakcinēties pret B hepatītu, izvērtēt savus alkohola lietošanas paradumus un par aknu veselību konsultēties ar ģimenes ārstu vai infektologu.

“Joprojām sastopam pacientus, kuri par B vai C hepatīta infekciju uzzina tikai tad, kad aknas jau ir būtiski bojātas. Tāpēc aicinu ģimenes ārstus, infektologus un citus speciālistus nozīmēt B un C hepatīta analīzes. Savlaicīga diagnostika ļauj ārstēšanu sākt laikus, novēršot aknu cirozes un aknu vēža attīstību,” uzsver Austrumu slimnīcas Gastroenteroloģijas klīnikas vadītāja, profesore Indra Zeltiņa.

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka alkohola lietošana pasaulē 2019. gadā bija saistīta ar aptuveni 2,6 miljoniem nāves gadījumu, savukārt 2024. gadā no B un C hepatīta izraisītas aknu cirozes un aknu vēža pasaulē mira aptuveni 1,3 miljoni cilvēku.

Arī Latvijā aknu slimību riska faktori joprojām ir ļoti aktuāli. 2023. gadā reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš Latvijā bija gandrīz 12 litri uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, un tas ir 3.augstākais OECD valstīs, savukārt 2025. gadā valstī reģistrēti 834 jauni C hepatīta gadījumi.

“Aknu slimības ir iespējams agrīni atklāt un sekmīgi ārstēt, taču tās bieži norit bez simptomiem. Tāpēc speciālisti atgādina – aknas nesāp, un vienīgais veids, kā pasargāt sevi no smagām aknu slimībām, ir profilakse, savlaicīga diagnostika un ārstēšana,” rezumē Austrumu slimnīcas hepatoloģe, asociētā profesore Ieva Tolmane.

Atzīmējot Pasaules hepatītu dienu, 2026. gada 28. jūlijā no plkst. 14.00 līdz 16.30 Austrumu slimnīcas vadošie infektologi un hepatologi aicina ārstus un citus veselības aprūpes speciālistus piedalīties tiešsaistes konferencē “Hepatīts – ne tikai vīrusslimība: kam vēl svarīgi pievērst uzmanību 2026. gadā?”.

Konferencē Austrumu slimnīcas eksperti iepazīstinās ar jaunākajām zinātniskajām atziņām, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, kā arī dalīsies klīniskajā pieredzē dažādu aknu slimību ārstēšanā, lai veicinātu aknu slimību agrīnu atpazīšanu un pacientu ārstēšanas kvalitāti.

Plašāka informācija par konferenci un pieteikšanos pieejama:
https://aslimnica.lv/profesionaliem/izglitiba/konferences/

Par Austrumu slimnīcu 

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā vairāk nekā 5000 darbinieku.