Onkoloģisko pacientu ārstēšanas un aprūpes aktualitātes Rīgas Austrumu slimnīcā
Aizvadītajā nedēļā, 25.februārī notika Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” attālināta tikšanās, kuras laikā klātesošie tika informēti par aktualitātēm onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē. Diskutējot un uzklausot onkoloģisko pacientu organizāciju pārstāvju priekšlikumus un ieteikumus, tika izvirzīti turpmākie uzdevumi, lai mērķtiecīgi uzlabotu onkoloģisko pacientu ārstēšanas procesu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāros, to padarot pacientiem saprotamu un iespējami raitu.
Imants Paeglītis, valdes priekšsēdētājs: “Neskatoties uz to, ka aizvadītajā gadā Austrumu slimnīca bija vadošā Covid-19 ārstniecības iestāde valstī un aptuveni 1/3 no visiem Covid-19 pacientiem ārstēšana tika nodrošināta tieši pie mums, spējām ne tikai nodrošināt onkoloģiskajiem pacientiem esošo pakalpojumu pieejamību, bet vienlaikus to uzlabot, pilnveidojot ārstēšanās procesus. Neslēpšu, bija lieli izaicinājumi, bet esam pielāgojušies. Covid-19 pandēmijas apstākļos īpaši cenšamies nodrošināt izmeklējumus un ārstu konsultācijas “zaļā koridora” pacientiem.”
Onkoloģisko pacientu ārstniecības un aprūpes procesa uzlabošanai paveiktie darbi
– Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pērn ir noslēdzies tīrtelpu izbūves process, lai Latvijā kvalitatīvi jaunos apstākļos varētu pilnveidot jau esošo cilmes šūnu transplantācijas programmu, kā arī nākotnē sākt allogēno cilmes šūnu no ārpus ģimenes donora transplantāciju.
– Jau tuvākajā laikā sāks darboties centralizēta ķīmijterapijas zāļu šķaidīšanas iekārta jeb “roboti”.
– Ir uzsākta audzēju marķēšana pirms krūts operācijām un ķīmijterapijas krūts vēža diagnostikai, stadijas noteikšanai, ārstēšanai un novērošanai.
– Veicam mamogrāfijas izmeklējumus ar tomosintēzes un kontrasta iespējām. Stereotaktikās mamogrāfijas iekārta ar vakuuma biopsijas aprīkojumu palīdz pamanīt audzēju iespējami agri un veikt tā biopsiju, lai plānotu iespējami saudzējošāku operāciju.
– Ir iegādāta, uzstādīta un saņemtas visas nepieciešamās atļaujas brahiterapijas iekārtas darbībai. Nupat, februārī atjaunojām brahiterapijas pakalpojumus. Tagad onkoloģiskie pacienti varēs saņemt minētos staru terapijas pakalpojumus stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs, tepat – Latvijā.
– Izstrādāta jauna multidisciplināru konsiliju norises kārtība un protokoli. Ir juridiski korekti izstrādātas pacientu piekrišanas formas. Tādējādi ir uzlabots un standartizēts onkoloģisko pacientu ārstēšanas process.
Asociētais profesors Haralds Plaudis, valdes loceklis, ķirurģijas galvenais speciālists: „Onkoloģiskās palīdzības sniegšanas iespējas ne tikai nav mazinājušās, bet gan paplašinātas un uzlabotas. Aizvadītajā gadā, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, ir pieaudzis Ķīmijterapijas dienas stacionārā ārstēto pacientu skaits, kā arī ķirurģiski operēto onkoloģisko pacientu skaits. Ir izdevies palielināt ķīmijterapijas gultu skaitu par 10 gultām, tādējādi vairāk pacientu saņēma ķīmijterapiju ātrāk, apstādinot slimības tālāku izplatību. Lai neradītu potenciālo apdraudējumu onkoloģisko pacientu veselībai, laikā, kad vīruss izplatās nekontrolēti, mūsu slimnīcas ārsti ir snieguši 7723 attālinātās konsultācijas.
Asociētais profesors Jānis Eglītis, asociētais profesors, Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijā, Onkoķirurģijas klīnika, 5B Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs: „Covid-19 pandēmija ienesusi būtiskas korekcijas onkoloģisko pacientu aprūpē. Šobrīd tiek būtiski kavēts onkoloģisko slimību skrīnings, kas ilgtermiņā, diemžēl, būs vērojams arī mirstības rādītājos. Ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta ārstniecības pakalpojumu pieejamība. Lai cilvēki ietu pie ārstiem un veiktu izmeklējumus.”
Asociētā profesore Iveta Kudaba, onkoloģijas galvenā speciāliste, Ķīmijterapijas dienas stacionāra vadītāja: ”Visaugstākais risks saslimt ar Covid-19 infekciju ir hematoloģisko audzēju, plaušu vēža un metastātiskā vēža pacientiem. Bet nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka visi onkoloģiskie pacienti ir ierindojami augsta riska īpaši pasargājamu pacientu grupā. Tādēļ “zaļā koridora” pacientiem ar pirmo reizi diagnosticētu audzēju pirms ķīmijterapijas un pacientiem pirms perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācijas, kā arī donoriem – nodrošināsim vakcināciju pret Covid-19 mūsu slimnīcā. Taču lielākai daļai onkoloģisko pacientu šo vakcīnu būtu jāsaņem pie sava ģimenes ārsta – tuvāk dzīvesvietai, kā prioritārajam pacientam. Ģimenes ārstam ir pieejama detalizēta informācija par pacienta veselības stāvokli. Ja ģimenes ārstam ir papildus jautājumi par onkoloģisko/hematoloģisko pacientu vakcināciju, kas iepriekš ārstējās Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, aicinām rakstīt uz sekojošiem e-pastiem: 1) onkologam-ķīmijterapeitam – vakcinācija.onkologija@aslimnica.lv
2) ārstam-hematologam – vakcinācija.hematologija@aslimnica.lv „
Profesore Sandra Lejniece, Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja: “Uzstādot ķīmijterapijas zāļu šķaidīšanas robotus un veicot funkcionalitātes testēšanu, ārzemju speciālisti bija pārsteigti par tik lielu ķīmijterapijas zāļu apjomu, ko šķaidam vienas dienas laikā. Paralēli personāla apmācības procesam, martā sāksim nodarbināt robotus onkoloģisko pacientu ārstniecības nodaļu apkalpošanai, secīgi kāpinot pagatavojamo ķīmijterapijas zāļu apjomus. Saskatām daudz ieguvumu, kas paaugstinās personāla un pacientu drošību. Pirms katras ķīmijterapijas, robots katrreiz aprēķinās pacienta svara un auguma mērījumus un katrreiz automātiski sajauks precīzu daudzumu zāļu. Tā kā medicīnas māsu darbs līdz šim bija pielīdzināms darbam kaitīgos apstākļos, tad nevarējām cerēt uz personāla piesaisti. Vēlos pateikties tām māsām, kas pašaisliedzīgi dara šo darbu šodien un darīja to līdz šim, lai onkoloģiskie pacienti varētu saņemt terapiju un dzīvot. Tas ir ārkārtīgi atbildīgs un grūts darbs. Varam cerēt, ka jau tuvākajā nākotnē mums izdosies ieviest progresīvas izmaiņas un daļēji atvieglot māsu ikdienu.”
Illa Mihejeva, Rehabilitācijas klīnikas vadītāja: “Rehabilitācijas pakalpojumus mūsu slimnīcas onkoloģiskajiem pacientiem nodrošinām visos ārstēšanās posmos. Svarīgi, ka pacients satiek funkcionālo speciālistu iespējami ātri un viņam tiek sniegtas konsultācijas un ieteikumi par turpmāko rehabilitācijas procesu. Šobrīd top rehabilitācijas programmas dažādu vēža lokalizāciju pacientiem, lai nākotnē palīdzētu definēt un precizēt valsts apmaksātu rehabilitācijas pakalpojumu apjomu.”
Valdis Miķelsons, Patoloģijas centra vadītājs: „Personalizētā medicīna onkoloģijā un onko-hematoloģijā nav iespējama bez atbilstošas biomarķieru testēšanas, kas, veicot audzēja morfoloģisko izpēti vai atrodot retas, noteiktas hromosomu izmaiņas, pacientam ļauj piemeklēt mērķētu ārstēšanu, kas nodrošina labākus rezultātus, nekā ārstējot ar terapiju, kas paredzēta plašai pacientu grupai. Latvijā testu pieejamība ir ierobežota. No šobrīd akūti nepieciešamajiem marķieriem valsts budžets apmaksā tikai nelielu daļu. Onkologiem kopā ar pacientu organizācijām būtu jāaktualizē šis jautājums un jācīnās kopīgi par finansējuma palielinājumu.
Ir saprotama pacienta vēlme iegūt augstākās raudzes klīnicista un diagnosta vērtējumu. Saistībā ar “otra ārsta viedokli” un “četru acu principu” kopā ar Nacionālo veselības dienestu būtu jādefinē, kad par šo pakalpojumu maksā pacients un kurā brīdī to sedz valsts.”
Natālija Rešetņaka, Laboratorijas dienesta vadītāja: „Līdz šim izmeklējumus uz onko-mutācijām apmaksāja mērķa terapijas medikamentu ražotāji, atbilstoši līguma nosacījumiem ar Nacionālo veselības dienestu. Bet, jau sākot ar šī gada aprīļa mēnesi, šiem izmeklējumiem ir plānots valsts finansējums. Lai gan pagaidām tas nav nepieciešamā apjomā, bet esam ceļa sākumā un tā ir ļoti laba ziņa onkoloģiskajiem pacientiem. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijas dienests ir aprobējis un ievieš savā ikdienas praksē molekulāros izmeklējumus uz visiem onko-marķieriem, kuriem ir iespēja nodrošināt personalizētu terapiju.”
Lai vairotu pacientu zināšanas un veicinātu līdzestību ārstniecības procesā, kā arī lai uzlabotu komunikāciju starp ārstu un pacientu, ir sagatavoti un izdoti četri informatīvi bukleti – “ONKOHEMATOLOĢIJA MIELOMA”, “KRŪTS VĒZIS”, “ĶĪMIJTERAPIJA” un “DISTANCES STARU TERAPIJA”. Pacientam saprotamā un viegli uztveramā veidā tiek skaidrotas dažādu onkoloģisko saslimšanu norises, slimības gaita, terapija, iespējamās blaknes un cita būtiska informācija. Minētie informatīvie materiāli ir pieejami elektroniski mājaslapā https://www.aslimnica.lv/lv/saturs/publikacijas un arī drukātā formātā.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā arī Covid-19 pandēmijas apstākļos onkoloģiskajiem pacientiem tiek sniegta visa nepieciešamā medicīniskā palīdzība. Aicinām un iedrošinām ikvienu – savlaicīgi vērsties pie Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem un veikt izmeklējumus, lai laikus pamanītu nelabvēlīgās veselības stāvokļa izmaiņas, tās diagnosticētu un veiksmīgi ārstētu.
Diskusijā piedalījās onkoloģisko pacientu organizācijas “Onkoalianse” biedri:
Zinta Irīda Uskale, Rozā vilciena labdarības fonda vadītāja, Irīna Januma, Latvijas sieviešu-volontieru biedrības “VITA” vadītāja, Helmuts Bēķis, “Fonds Movember Latvija” vadītājs, Olga Valciņa, “Soli priekšā melanomai” vadītāja, Harijs Gals, Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības vadītājs, Ēriks Mikelšteins, Biedrības “Dažādas paaudzes par dzīvi”.