Lai palielinātu vai samazinātu teksta burtu izmēru, izmantojiet šādas klaviatūras taustiņu kombinācijas: 
Mūsu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” kapelā ir iespējams aplūkot Mareka Odumiņa personālizstādi
Šodien, 16. augustā, mūsu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” kapelā tika atklāta gleznotāja un mūsu bijušā kolēģa Mareka Odumiņa personālizstāde.
Izstādes atklāšanā bija iespējams aplūkot ne vien skaistās un dvēseli veldzējošās gleznas, bet tas bija arī tāds kā atkal satikšanās brīdis mūsu slimnīcas mediķiem ar Mareku, kuri vairāku mēnešu garumā cīnījās par viņa dzīvību un darīja visu, lai dāvātu viņam visbūtiskāko – iespēju turpināt dzīvot.
“Saka, ka dzīve cilvēkam kaut ko atņem un kaut ko citu iedod vietā. Marekam tika atņemta iespēja dzīvot jaunieša bezbēdīgo dzīvi, taču tā vieta tika dota iespēja atklāt un pilnveidot gleznošanas talantu. Šī izstāde sniedz iespēju baudīt mākslu un vienlaikus ikvienam novērtēt to, ko dzīve mums ir devusi,” pauda mūsu slimnīcas Aprūpes direktore Inese Budzila.
Mareks Odumiņš Latvijā un nu jau arī citviet pasaulē ir zināms kā “mākslinieks ar otiņu mutē”. Viņa dzīve krasi un neatgriezeniski mainījās 2012. gada vasarā, kad, neveiksmīgi ielecot ezerā, viņš salauza sprandu un tika paralizēts. Mareks spēj pakustināt vien sejas muskuļus. Taču, neraugoties uz skaudro notikumu, kas mainīja viņa dzīvi, viņš joprojām ir saglabājis optimismu, dzīvessparu un dzelžainu apņēmību nepadoties, turpinot pilnveidot un attīstīt savu talantu – gleznošanu.
“Vēlos pateikties ikvienam mediķim, kas man bija līdzās, palīdzēja, atbalstīja un cīnījās kopā ar mani. Tas bija jauns sākums, uz ko jūs mani vedāt, lai es varētu turpināt dzīvot. Esmu “gājis prom”, bet jūs mani “vilkāt atpakaļ”. Man ir patiesi liels prieks, ka es esmu dzīvs, varu elpot un just, kā pukst mana sirds. Es novērtēju ikkatru dienu, kas man ir dota. Nekad agrāk pat nebiju aizdomājies, ka es jebkad atklāšu tādu talantu kā gleznošana. Tad es paņēmu mutē otiņu un sapratu, ka tas ir tas, pie kā vēlos pieķerties, nevis vienkārši sēdēt mājās bezdarbībā un truli eksistēt. Ja mums ir dota iespēja elpot, domāt, radīt, tad viss ir iespējams,” personālizstādes atklāšanas pasākumā sacīja gleznotājs Mareks Odumiņš.
“Man ir patiess prieks Tevi šodien redzēt šeit. Tu esi mans novadnieks, tu biji mans kolēģis un diemžēl – arī pacients. Pirms 11 gadiem, kad ar tevi notika šis negadījums, es tik tikko biju sākusi strādāt Intensīvās terapijas klīnikā, kad ar tevi notika šis negadījums. Cīņa bija gan tev, gan mums – mediķiem. Bija gan lielākas uzvaras, gan arī zaudējumi. Taču, redzot tavas acis, smaidu un dzīvotgribu, tu arī mums devi cerību, ka mums izdosies tev palīdzēt. Tagad tu radi brīnišķīgus mākslas darbus, iepriecinot cilvēkus sev apkārt. Paldies, ka tu turpini cīnīties. Mēs esam ar tevi un ļoti priecājamies par tevi,” Mareku uzrunāja mūsu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas stacionāra “Gaiļezers” Intensīvās terapijas nodaļas anestezioloģe-reanimatoloģe Inga Sujete.
Pēc smagā kritiena, ārstējoties mūsu slimnīcā un atrodoties savas dzīves zemākajā punktā, ar Mareku sarunājās Kapelānu dienesta vadītāja Inese Lūse, kas aicināja un iedrošināja vīrieti pievērsties Dieva Vārdam, palīdzot atgūt ticību un pārliecību par saviem spēkiem. Tieši tādēļ mākslinieka darbi ir izstādīti tik nozīmīgā vietā – stacionāra “Gaiļezers” kapelā.
“Man ir patiess prieks, ka šodien esi šeit. Es ar tevi iepazinos, kad atradies reanimācijā un sāki savu cīņu par dzīvību. Ejot pie tevis katru nedēļu, mēs pamazām sākām meklēt atbildes uz taviem jautājumiem par dzīves jēgu – kāpēc tas ir noticis tieši ar tevi un kā dzīvot tālāk. Paldies, ka tu turpini iet šo ceļu, apliecinot Dieva esamību un spēku. Paldies par tavu smaidu, ticību un nepadošanos,” teica mūsu slimnīcas Kapelānu dienesta vadītāja Inese Lūse.
Personālizstādi ikvienam interesentam bez maksas ir iespēja apskatīt līdz 30. augustam (katru darba dienu līdz plkst. 17:00).
