Vienotais pieraksts: +371 67000610

Miega dienā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas eksperti sniedza padomus pavasara noguruma pārvarēšanai un miega kvalitātes uzlabošanai

Aizvadītajā nedēļas nogalē iepirkšanās un izklaides centrā “AKROPOLE Rīga” norisinājās Miega dienai veltītais pasākums, ko apmeklēja vairāki simti interesentu. Pasākuma laikā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas  un citi miega jautājumu speciālisti sniedza bezmaksas konsultācijas par dažādiem miega traucējumu veidiem, kā arī stāstīja, kā veiksmīgi pārvarēt tipisko “pavasara nogurumu”.

Miega dienas ietvaros pasākuma apmeklētājiem bija iespēja ar dažādu testu un pārbaužu palīdzību noteikt miega traucējumu esamību, kā arī uzklausīt Latvijas vadošo miega speciālistu, neirologu, pneimonologu, otolaringologu ieteikumus, kā rīkoties miega traucējumu  un pavasara noguruma gadījumā.

Savukārt, lai uzzinātu vairāk par biežāk sastopamajiem miega traucējumu veidiem un aktualitātēm mūsdienās, Toma Grēviņa vadībā tika organizēta diskusija ar Latvijas medicīnas pārstāvjiem: Madaru Mičuli, Mārtiņu Purenkovu, Martu Celmiņu, Jāni Mednieku, Natāliju Bērziņu, Līvu Šperlu-Skritņiku un Andu Nodievu.


Foto: Aslimnīca

Madara Mičule, Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas ārste – neiroloģe: “Nereti savu darba nedēļas laikā iekrāto miega parādu mēs cenšamies “atgulēt” nedēļas nogalē, kas gan nav veselīgs ieradums, tomēr krietni palīdz pašsajūtas uzlabošanā. Tomēr ir situācijas, kad cilvēks neraugoties uz garām miega stundām ikdienas un iespējams pat diendusu gulēšanu, jūtas ārkārtīgi miegains un pat var nekontrolēti iemigt, veicot savas ikdienas aktivitātes. Šādās situācijās jau pamatotas aizdomas par nopietnām miega slimībām un noteikti jāapsver došanās pie ārsta – miega specialista. Ar bezmiegu lielākoties mums saistās nespēja ilgi iemigt, bet patiesība bezmiega jēdziens ir daudz plašāks. Bezmiegu raksturo grūtības iemigt, biežas pamošanā nakts laikā jeb “caurs miegs” un pārlieku agra pamošanās. Konkrētam cilvēks var būt tikai viena no šim pazīmē, bet nereti tās kombinējas vai ir pat visas. Ja šādas sūdzības ir vismaz trīs reizes nedēļā jau vismaz divu mēnešu garumā, cilvēka ir rūpīgi jāpārskata savi ikdienas paradumi un jācenšas uzlabot savu miega higiēnu. Ja tas nevainagojas ar miega uzlabošanos, jāapsver vēršanās pie ārsta-miega speciālista, jo dažkārt aiz bezmiega “muguras” var slēpties citas gan miega, gan ķermeņa slimības.”

Pasākuma laikā tika noskaidrots, ka pavasara nogurums pats par sevi nav medicīniska slimība, bet dažādu simptomu un problēmu apvienojums – miega problēmas, zemāks enerģijas līmenis, reiboņi, galvassāpes, koncentrēšanās grūtības, depresija, novājināta imunitāte un vispārējs nogurums.

Speciālisti norāda, ka pavasara nogurumu var izjust dažādi – vieniem simptomi izpaužas spēcīgi, bet citiem nav nekādu pazīmju vai sūdzību. Universālu padomu, kas derētu visiem, nav, bet ir vairāki padomi, ko ir vērts ieviest ikdienā, lai mazinātu nevēlamos simptomus:

  • Pavadīt laiku dienasgaismā. Rīta cēliens ir vislabākais laiks dienasgaismas baudīšanai, jo tā rezultātā tiek vairāk ražots laimes hormons serotonīns un aizkavēta miega hormona melatonīna ražošana, kas, savukārt, veicina tipisko miegainību pavasara dienās.
  • Ieviest fizisku slodzi ikdienā. Fiziskās aktivitātes ir labs veids, lai uzmundrinātu kā ķermeni, tā prātu jebkurā sezonā, bet it sevišķi pavasarī – kaut vai izstaipīties vai doties īsā pastaigā. Ziemas laikā ķermenis ir vairāk pieradis pie mazkustīguma, tāpēc, iestājoties pavasarim, ir grūtāk pievērsties regulārākāma aktivitātēm. Pētījumi pierāda, ka fiziskā slodze mazina nogurumu un depresiju, kā arī palielina vispārējo labsajūtu, tāpēc pastaigas būs lielisks veids, kā atmodināt ķermeni pēc “ziemas miega” un izjust tik sen gaidīto dienasgaismu.
  • Uzlabot asinsriti. Līdz ar regulārām kustībām svaigā gaisā arī asinsrite tiks uzlabota, tādējādi mazinot ikdienas nogurumu. Tāpat lielisks veids, kā uzmundrināt ķermeni ir ar konstrastdušas palīdzību.
  • Parūpēties par ādu. Āda ir viens no lielākajiem cilvēka orgāniem, un ziemas laikā tā ir pakļauta lielam stresam, ko izraisa gan apkure, gan zemās temperatūras ārā. Tāpēc šajā sezonā ir nepieciešams mitrināt un barot ādu ar piemērotiem ķermeņa krēmiem, lai sagatavotu to siltajiem saules stariem.
  • Veselīgs, sabalansēts un uzturvielām bagāts uzturs. Šis ir pareizais laiks, lai pārskatītu savas attiecības ar kofeīnu un dažādiem našķiem, jo tie maldinoši dod enerģiju īsākam laika periodam. Produkti, kas satur piesātinātās taukskābes, it sevišķi omega-3, kā, piemēram, rieksti, sēklas, treknās zivis, olīveļļa vai linsēklu eļļa, sniegs sabalansētāku enerģijas daudzumu visas dienas garumā. Jāpierauga, lai maltītē ir arī pietiekami daudz E vitamīna un B grupas vitamīnu, kā arī jāseko līdzi izdzertajam ūdens daudzumam.
  • Pietiekams un kvalitatīvs miegs ir veselības pamats. Izgulēšanos nedrīkst atlikt uz “vēlāku laiku”, bet tam ir jābūt prioritātei. Pieaugušajam cilvēkam diennaktī ir jāguļ vismaz 7-8 stundas, kā arī ir ieteicams doties gulēt un celties vienā un tajā pašā laikā gan darba dienās, gan brīvdienās. Ja ir ļoti liela nepieciešamība pēc diendusas, nevajadzētu gulēt ilgāk par 20-30 minūtēm, citādāk tas var apgrūtināt iemigšanu vakarā. Savukārt, ja ilgstoši ir sajūta, ka netiek iegūts pietiekami daudz labas kvalitātes miega, ieteicams vērsties pie miega speciālista, lai atrastu problēmas iemeslu.
  • Jārūpējas par emocionālo veselību. Lai mazinātu nevēlamā stresa daudzumu ikdienā, katram cilvēkam var palīdzēt atšķirīgas aktivitātes, piemēram, lasīšana, mūzikas klausīšanās, māksla. Galvenais ir atrast sev piemērotu atpūtas veidu, bet, ja nepieciešams, vērsties pie speciālista – psihologa, psihoterapeita vai psihiatra.
















Foto: Gundars Bremze