Austrumu slimnīcas NMPUK vadītājs Aleksejs Višņakovs raidījumā “Spried ar Delfi” skaidro pacientu plūsmas vadības nozīmi neatliekamajā medicīnā 

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs piedalījās portāla “Delfi” raidījumā “Spried ar Delfi”, kurā tika pārrunāta pacientu plūsma lielo slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu darba organizācija un pacientu drošība neatliekamajā medicīnā. 

Raidījumā Aleksejs Višņakovs uzsvēra, ka pacientu uzņemšanas izaicinājumi nav saistīti ar vienas vai otras slimnīcas darbu, bet gan ar visas veselības aprūpes sistēmas organizāciju. Viņš norādīja, ka Rīgā tikai abas universitātes slimnīcas nodrošina neatliekamo palīdzību gandrīz visos ārstniecības profilos, vienlaikus pildot arī zinātnes, pētniecības un jauno ārstu izglītošanas funkcijas. 

Aleksejs Višņakovs skaidroja, ka neatliekamajā medicīnā izšķiroša nozīme ir ātrai pacientu prioritizēšanai, precīzai pacientu plūsmas vadībai un savlaicīgai pacientu virzīšanai uz turpmāko ārstēšanu. Katrs pacients Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā tiek izvērtēts pēc veselības stāvokļa smaguma, un palīdzības sniegšanas secību nosaka medicīniskā prioritāte, nevis ierašanās kārtība. 

Diskusijā viņš vērsa uzmanību arī uz to, ka ievērojamu daļu universitātes slimnīcu pacientu veido hroniski aprūpējami pacienti, kuri slimnīcā nonāk no mājām vai sociālās aprūpes iestādēm. Viņaprāt, stiprinot ārstniecības personāla pieejamību sociālās aprūpes sektorā un pilnveidojot pacientu novirzīšanu starp ārstniecības iestādēm, būtu iespējams samazināt nevajadzīgu hospitalizāciju universitātes slimnīcās un nodrošināt efektīvāku veselības aprūpes resursu izmantošanu. 

Aleksejs Višņakovs uzsvēra, ka universitātes slimnīcu lielākais izaicinājums nav pacientu uzņemšana, bet gan pacientu aprite pēc diagnozes noteikšanas un lēmuma pieņemšanas par turpmāko ārstēšanu. Daudzos gadījumos pacientu ārstēšanu būtu iespējams turpināt citās slimnīcās vai pēc ārstēšanas pabeigšanas nogādāt viņus atpakaļ dzīvesvietā, taču šobrīd nepastāv efektīvs mehānisms šādas pacientu pārvešanas nodrošināšanai. Papildu izaicinājums ir medicīniskā transporta izmaksas – pacientu tuviniekiem tās nereti ir pārāk augstas, lai pašu spēkiem organizētu pacienta nogādāšanu mājās vai uz citu iestādi. Rezultātā pacienti universitātes slimnīcā nereti uzturas ilgāk, nekā tas nepieciešams medicīnisku iemeslu dēļ, savukārt gultasvietas nevar savlaicīgi atbrīvot citiem akūtiem pacientiem. 

Raksturojot Austrumu slimnīcas darba intensitāti, Aleksejs Višņakovs norādīja, ka Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā pēdējo divu mēnešu laikā vidēji diennaktī uzņemti aptuveni 225 pacienti. Savukārt kopā ar stacionāriem “Biķernieki” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” Austrumu slimnīcā ik dienu tiek uzņemti vairāk nekā 300 pacientu, bet atsevišķās dienās pacientu skaits pārsniedz pat 400. 

Diskusijā tika pārrunāts arī universitātes slimnīcu finansēšanas modelis. Aleksejs Višņakovs pauda viedokli, ka līdztekus slimnīcu uzturēšanas finansēšanai lielāks uzsvars būtu jāliek uz faktiski paveikto darbu, jo universitātes slimnīcu pacientu sarežģītība, darba apjoms un dežūrās pieejamie specialisti, kas ir iesaistīti neatliekamās palīdzības sniegšanā, būtiski atšķiras no citām ārstniecības iestādēm. 

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka universitātes slimnīcu potenciāls ir jāizmanto iespējami efektīvi. Valsts iegulda ievērojamus līdzekļus modernās tehnoloģijās, augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā un zinātnes attīstībā, taču praksē universitātes slimnīcās nereti ārstējas arī pacienti, kuriem augsti specializēta universitātes līmeņa ārstēšana nav nepieciešama. Tas ne vien ierobežo iespējas pilnvērtīgi izmantot modernās ārstniecības tehnoloģijas, bet arī mazina ārstu iespējas ikdienā strādāt savā augstākās kompetences līmenī un rada izaicinājumus jauno speciālistu profesionālajai attīstībai. 

Raidījumā piedalījās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Jānis Vilmanis. 

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI