Austrumu slimnīcā veic sarežģītu galvas un kakla audzēja ķirurģisku un radikālu izņemšanu, secīgi – arī kompleksu rekonstrukcijas operāciju
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) multidisciplinārā komandā 43 gadus vecam pacientam veikta sarežģīta un radikāla galvas un kakla audzēja ķirurģiska operācija, kas bija palikusi kā vienīgā iespēja pārtraukt ļaundabīgo šūnu turpmāku izplatīšanos. Savukārt pēc tās onkoloģiskajam pacientam pirmoreiz Latvijā tika veikta trīs mikrovaskulāru lēveru transplantācija. Pateicoties veiksmīgam operācijas rezultātam, pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un viņš ir atguvis spēku turpmākajai dzīvei.
Onkoķirurģijas klīnikas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs Renārs Deksnis
Plastikas ķirurgs Dr.med. Jānis Zariņš
Komplicēto operāciju veica Austrumu slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs Renārs Deksnis kopā ar plastikas ķirurgu Dr.med. Jāni Zariņu multidisciplinārā Austrumu slimnīcas komandā. Operācija ilga 13 stundas. Tās veiksmīgam iznākumam pirms tam bija jāveic dažādi diagnostiskie izmeklējumi un rūpīgi jāsaplāno operācijas gaita.
Par pacientu. 43 gadus vecais pacients atnāca uz ambulatoro konsultāciju pie Renāra Dekšņa ar sūdzībām par veidojumu mutes pamatnē un mēlē. Zaļā koridora ietvaros pacientam tika nozīmēti nepieciešamie izmeklējumi – kompjūtertomogrāfija galvas un kakla mīkstajiem audiem, plaušām un vēdera dobumam, lai izslēgtu attālas metastāzes. Tika paņemta arī biopsija un gūti pierādījumi, ka pacientam ir ļoti plaši lokāli izplatīta plakanšūnu karcinoma, kas skārusi vairākus anatomiskos reģionus: apakšžokli, mutes pamatni, mēli un sejas audus.
Audzēja metastāzes tika atrastas jau kakla limfmezglos. Pacients rūpīgi tika skatīts LOR onkologu konsīlijā, kur tika nozīmēta indukcijas ķīmijterapija ar mērķi mazināt un apturēt audzēja augšanu. Šāda prakse onkoloģisko pacientu ārstēšanā tiek pielietota Austrumu slimnīcā jau kopš 2020. gada.
Lai gan pēc saņemtās ķīmijterapijas pacientam metastātiskie limfmezgli samazinājās, audzējs palika savos izmēros, bet straujā tā augšana tika apturēta. Atkārtotā multidisciplinārā konsīlijā tika pieņemts lēmums veikt radikālu ķirurģisku ārstēšanu, kas paredzēja izgriezt vairāk par pusi apakšžokļa, visas mutes pamatnes, faktiski visas mēles daļas un vēl sejas un zoda ādas noņemšanu vienā blokā un abpusēju kakla limfmezglu izņemšanu. Jāpiebilst, ka tas bija vienīgais veids, kā turpināt palīdzēt pacientam cīņā ar ļaundabīgo audzēju.
Operācija pirms tam tika rūpīgi saplānota. Pateicoties Dr. med. Jāņa Zariņa sadarbībai ar Rīgas Tehniskās universitātes Baltijas Biomateriālu ekselences centru, kas savukārt darbojas Stomatoloģijas institūta paspārnē, pacientam tika izgatavota individuāla zāģēšanas platforma, lai anatomiski precīzāk atjaunotu izņemto apakšžokli.
Operācijas gaita. “Visa audzēja un limfmezglu izņemšana un pēc tam atjaunošana bija liels izaicinājums. Varam apgalvot, ka tik liela ķirurģiska operācija pacientam ar galvas un kakla audzēju nekad vēl nebija veikta. Audzēja izgriešana vien aizņēma četras stundas. To no operāciju zāles uzreiz aizsūtīja histoloģiskai pārbaudei, lai gūtu pārliecību, ka visas ļaundabīgās šūnas ir izņemtas. Tad tika atjaunots apakšžoklis, mutes pamatne, mēle un seja. Operācija ilga 13 stundas,” stāsta Renārs Deksnis.
“Pirmoreiz onkoloģiskam pacientam tika veikta trīs mikrovaskulāru lēveru transplantācija: kaulu lēveris, lai atjaunotu žokli, mīksto audu lēveris, lai izveidotu jaunu mēli un mutes pamatni, un trešais mīksto audu lēveris, lai atjaunotu sejas audu defektu. Tika sašūtas deviņas asinsvadu anastamozes, lai nodrošinātu dzīvotspēju transplantētajiem audiem. Tik sarežģīta rekonstrukcija bija nepieciešama, lai pacientam pilnībā atjaunotu zaudētās struktūras un lai īsā laikā pacients spētu atkal brīvi elpot, ēst, dzert, runāt un labi izskatīties,” ar gandarījumu paveikto skaidro plastikas ķirurgs Dr. med. Jānis Zariņš.
Pēcoperācijas periods pacientam noritēja bez sarežģījumiem, kaut gan ķirurģiski rekonstruktīvā operācija bija komplicēta un smaga. Jau trešajā pēcoperācijas dienā, lai atgūtu funkcionalitāti, ar pacientu strādāja Austrumu slimnīcas fizioterapeitu un audiologopēde Emīlija Dravante. Pašlaik pēc operācijas ir pagājušas astoņas nedēļas, pacients jūtas lieliski un ir uzsācis nākamo ārstēšanās posmu – pēcoperācijas staru un ķīmijterapiju.
Sarežģīto operāciju veica multidisciplināra Austrumu slimnīcas komanda:
- Onkoķirurģijas klīnikas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs Renārs Deksnis
- plastikas ķirurgs Dr.med. Jānis Zariņš
- plastikas ķirurģijas rezidente Lidija Viktorija Artiševska
- otolaringoloģijias rezidente Diāna Katoviča
- Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes students Kristiāns Višperts
- Anestezioloģe Aija Krastiņa
- Anestezioloģijas māsas Zane Vēja, Natālija Porhomenko
- Operāciju māsas Elita Birzniece, Zita Zaļivska, Anita Slišāne
- Māsu palīdzes Dace Markovska, Laura Biezāka
Austrumu slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļā pērn būtiski pieaudzis multidisciplinārā komandā veikto jeb lielo un sarežģīto operāciju skaits LOR profilā: 2022. gadā tās bija 60 operācijas, bet 2023. gadā jau 98 operācijas. Lielākā daļa jeb 98% no Onkoķirurģijas klīnikas Galvas un kakla ķirurģijas nodaļā operētajiem pacientiem ir onkoloģiskie pacienti, kam nepieciešama ļoti sarežģīta ķirurģiska palīdzība. Pērn būtiski audzis arī LOR ambulatoro konsultāciju skaits – tās sniegtas 1421 pacientam.
Plašāka fotogalerija skatāma šeit
Par Austrumu slimnīcu
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 5000 darbinieku.