Austrumu slimnīcā pirmoreiz veikta autologo šūnu transplantācija multiplās sklerozes pacientei

Pirmoreiz Latvijā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca), multidisciplinārā komandā sadarbojoties Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas un Hematoloģijas klīnikas speciālistiem, kas rūpīgi izvērtēja pacientes veselības stāvokli, potenciālos ieguvumus un iespējamos riskus, pēc Multiplās sklerozes vienības konsīlija lēmuma veiksmīgi īstenota autologo šūnu transplantācijas operācija 24 gadus jaunai multiplās sklerozes pacientei.

Lai gan cilmes šūnu transplantācija Austrumu slimnīcā tiek veikta jau vismaz piecus gadus,  tieši multiplās sklerozes pacientei tā veiksmīgi realizēta pirmo reizi.

“Gadījumi, kad ārsti neirologi uzsāks vērtēt iespējamo nepieciešamību veikt cilmes šūnu transplantāciju, arī turpmāk būs reti. Mūsu populācijā tie būs divi vai trīs pacienti gadā, jo saskaņā ar klīnisko pētījumu datiem pašlaik ir pieejamas valsts apmaksātas augsti efektīvas terapijas zāles, ko lieto multiplās sklerozes ārstēšanai, imūnmodulējošās terapijas, kuru efektivitāte ir līdzvērtīga cilmes šūnu transplantācijai. Vēlos uzsvērt – autologo cilmes šūnu transplantācija ir un paliek absolūti galīgā metode slimības ārstēšanā, un to var īstenot tikai multidisciplinārā sadarbībā, pirms tam rūpīgi vērtējot pacienta veselības aspektus. Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka tagad šiem pacientiem nebūs jāmeklē ārstēšanas iespējas ārpus Latvijas, bet gan jāvēršas Austrumu slimnīcas Multiplās sklerozes vienībā,” skaidro Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntis Karelis.

Lai varētu pacientiem ātrāk identificēt saslimšanu un uzsākt ārstēšanu, Austrumu slimnīcā darbojas Multiplās sklerozes vienība, ko vada Dr.med. Daina Pastare: “Katru otro nedēļu norit konsīliji, kur konsultējam pacientus un lemjam par ārstēšanu. Lielākoties tās ir zāles. Modernie medikamenti ir ļoti efektīvi, bet arī dārgi. Labā ziņa –  šos medikamentus valsts finansē 100 % apmērā, un ir ļoti atzinīgi vērtējams, ka multiplās sklerozes pacientiem Latvijā ir pieejama augsti efektīva terapija.”

Konkrētā paciente ir jauna sieviete ar agresīvu multiplās sklerozes norisi. Jau slimības sākuma stadijā pacientei bija izteikti paasinājumi ar nopietnu invaliditātes līmeni. Bija bieži un atkārtoti paasinājumi, un magnētiskās rezonanses izmeklējumā bija daudz demielinizējošo perēkļu. Jau agrīni pacienti sāka ārstēt ar augstas efektivitātes zāļu terapiju, bet, neskatoties uz to, paciente piedzīvoja atkārtotu klīnisku paasinājumu, kas izpaudās kā vājums kājās, tāpēc viņa vairs nespēja paiet un tas būtiski ietekmēja pacientes dzīves kvalitāti.

Ļoti svarīgs bija pacientes stāvokļa izvērtējums. Vadlīnijas nosaka — cilmes šūnu transplantācija veicama pacientiem ar agresīvu multiplās sklerozes norisi, kas nepadodas ārstēšanai ar augstas efektivitātes medikamentiem. Agresīva nozīmē, ka ir daudz perēkļu, un to skaits, neskatoties uz terapiju, pieaug un turpinās smagi slimības paasinājumi gada laikā. Vislabākais efekts no cilmes šūnu transplantācijas sagaidāms pacientiem, kuriem ir īss saslimšanas laiks (<10 gadi pēc pirmajiem simptomiem), kuri ir gados jauni, kuriem nav blakus saslimšanu un vēl arī pacientiem, kuri nav sasnieguši izteiktu invaliditāti. Tie ir galvenie kritēriji.

“Mēs vienmēr šos pacientus iesākam ārstēt ar augstas efektivitātes terapiju un tad — ļoti retos gadījumos, kad slimība aizvien turpina būt aktīva, piedāvājam šo metodi. Jāsaprot, ka cilmes šūnu transplantācija pilnībā neatbrīvo pacientu no multiplās sklerozes, tā samazina slimības aktivitāti uz trim līdz pieciem, maksimums, 10 gadiem. Lēmums par šūnu transplantāciju konkrētajai pacientei tika pieņemts multidisciplinārā neirologu konsīlijā, kam sekoja rūpīgs sagatavošanās darbs. Tas sākās ar pacientes informēšanu, izglītošanu un dažādu būtisku priekšnoteikumu pārrunāšanu un izpildi ikdienā, lai sagatavotos dzīvei pēc operācijas, jo šūnu transplantācijai ir blaknes un infekciju riski,” uzsver D. Pastare.

Kā notiek cilmes šūnu transplantācija, stāsta Ilze Trociukas, Austrumu slimnīcas Cilvēka šūnu un audu transplantācijas centra vadītāja: “Caur speciālu aparātu tiek izlaistas paša pacienta asinis un tiek atdalītas cilmes šūnas. Tās ir it kā izņemtas laukā. Tad šīs cilmes šūnas tiek apstrādātas, sasaldētas un uzglabātas šķidrajā slāpeklī un pēc tam tiek ievadītas atpakaļ pašam pacientam. Bet pirms tam, veicot tā saucamo imūnsupresējošo terapiju, kur sākumā pacientam ievada speciālas zāles, kas nomāc imūno sistēmu, lai tā nebūtu tik aktīva, vienlaikus arī sliktās šūnas tiek  iznīcinātas un/vai to vairošanās tiek bremzēta. Un tad tiek ielaistas atpakaļ cilvēka paša šūnas, kas jau ir labās, lai tās pārņemtu atkal vadību un imūnsistēma nostabilizētos. Pacientam kādu laiku  jālieto antibiotikas, pretsēnīšu terapija, jo ir ļoti augsts infekciju risks. Pēc zināma laika jaunās cilmes šūnas sāk darboties, kā rezultātā rādītāji asins analīzē atjaunojas un stabilizējas. Mēs izmantojam asinsrades cilmes šūnas, no kurām veidojas jauna asinsrades sistēma un imunitātes šūnas. Multiplā skleroze ir autoimūna saslimšana, kad cilvēka paša imunitāte darbojas pret viņu. Un tagad ar šo metodi cilmes šūnām liek restartēt jūsu imūno sistēmu. Ievadot atpakaļ šīs šūnas un nomācot nepareizās autoimūnās šūnas un ieliekot atpakaļ šo cilmes šūnu, vienmēr ceram, ka tās sāks strādāt pareizi. Kad cilmes šūnas ir pārsvarā un imūnā sistēma ir restartējusies, tā strādā pareizi un vairs nebojā galvas un muguras smadzenes un slimība apstājas. Šī šūnu transplantācija restartē pacienta imūno sistēmu.”

“Sagaidāmais efekts pēc šūnu transplantācijas ir multiplās sklerozes saasinājumu samazināšanās un slimības gaitas uzlabošanās, lai pacientes turpmākais veselības stāvoklis saglabātos nemainīgs iespējami ilgi. Multiplās sklerozes ārstēšanā galvenais nosacījums ir sadarbība starp ārstu un pacientu. Ir ļoti svarīgi, lai pacientam tiek sniegts atbalsts, bet vienlaikus no pacienta puses ir jābūt gan atgriezeniskai saitei, gan  līdzestībai, gan arī pašdisciplīnai. Tiklīdz ir slimības paasinājums, mēs Multiplās sklerozes vienībā pacientu pieņemam ārpus kārtas vai arī nepieciešamības gadījumā rodam iespēju stacionēt. Tāpat Austrumu slimnīcā ir pieejama ļoti laba rehabilitācijas programma stacionārā “Biķernieki”,” ieguvumus un  pacientes turpmāko novērošanas un ārstēšanas gaitu skaidro D. Pastare.

“Arī līdz šim Austrumu slimnīcā un diezgan bieži mūsu redzeslokā nonāca pacienti, kas izvēlējās veikt šo procedūru pēc savas iniciatīvas, arī vācot ziedojumus, tostarp ārpus Latvijas robežām. Mēs atbalstām šo metodi, bet tikai gadījumos, ja tā atbilst medicīniskām indikācijām. Ir vadlīnijas un ekspertu rekomendācijas, kādi ir noteiktie kritēriji un konkrētā paciente šiem kritērijiem atbilda. Bet zinām, ka ir pacienti, kas to ļoti vēlas, bet šiem kritērijiem neatbilst. Tad mēs esam spiesti atteikt. Jo tā nav vienkārša procedūra, tā nav brīva izvēle un noteikti nav panaceja. Tā ir ar pietiekami daudziem riskiem, saistīta ar ķīmijterapijas lietošanu un ar izolāciju pēc transplantācijas. Ir nopietnas blaknes, tāpēc visā pasaulē tiek uzskatīts, ka tā ir pēdējā metode, kuru var izmantot tikai tad, ja slimība turpina būt aktīva arī pēc augstas efektivitātes zāļu terapijas,” pauž D. Pastare.

Pēc autologo šūnu transplantācijas paciente jūtas labi. Viņas veselības stāvoklis arī turpmāk tiks monitorēts Multiplās sklerozes vienībā. Ir paredzēta gan ārsta konsultācija vismaz sākotnēji ik pēc trīs mēnešiem, gan arī regulāri magnētiskās rezonanses izmeklējumi.

Autologo šūnu transplantāciju plānoja, veica un pacientes aprūpē piedalījās:

• Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntis Karelis
• Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārste, Multiplās sklerozes vienības vadītāja docente Daina Pastare
• Hematoloģijas klīnikas vadītāja profesore Sandra Lejniece
• Cilvēka šūnu un audu transplantācijas centra vadītāja Ilze Trociukas kopā ar ārstniecības un aprūpes personālu
• Multiplās sklerozes vienības neiroloģes Linda Kande, Sandra Svilpe, Līga Mekša, Elīna Polunosika
• Multiplās sklerozes vienības radioloģe Līga Jaunozoliņa
• Multiplās sklerozes vienības aprūpes māsa Marina Muceniece

Multiplās sklerozes pacientu skaits nemitīgi aug. Faktori, kas izraisa šo slimību, ir dažādi: sākot ar zemu D vitamīna līmeni, dažādām infekcijām, ģenētiskiem un arī apkārtējās vides faktoriem. Cilvēka imūnā sistēma sāk uztvert savas smadzeņu šūnas kā svešas un tās bojā. Tā ir autoimūna slimība, kas patlaban nav izārstējama. Visas zāles un ārstēšana tiek virzīta uz to, lai ietekmētu slimības gaitu, lai palēninātu to, kā arī samazinātu paasinājumu (ar klīniskiem simptomiem) skaitu. Patlaban pacientiem Latvijā  ir pieejamas efektīvas valsts apmaksātas zāles. Arī medikamentu izvēle ir pietiekami liela, lai varētu piemeklēt pacienta ārstēšanai individuāli pielāgotas zāles.

Par Austrumu slimnīcu

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 5000 darbinieku.