Austrumu slimnīcā ievieš jaunu brahiterapijas metodi mērķētai un efektīvai vēža šūnu apstarošanai un iespējami saudzīgai ārstēšanai

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīcā) pirmoreiz Latvijā dzemdes kakla vēža pacientei veiksmīgi tiek pielietota jauna un efektīva dobuma staru terapijas jeb brahiterapijas metode, kas būtiski samazina starošanas komplikācijas un ir daudzkārt saudzējošāka, salīdzinot ar tradicionālām starošanas metodēm.

Brahiterapija ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa, kas ļauj audzēja audiem pievadīt lielākas staru terapijas devas, krietni samazinot starojuma ietekmi uz blakus esošajiem orgāniem. Tādējādi tiek uzlabota lokālā ļaundabīgā procesa kontrole un samazinātas terapijas akūtās un vēlīnās komplikācijas.

Attēlā no kreisās puses Māra Vilka un Zane Ruduša

Uz pirmo šīs brahiterapijas metodes procedūru Latvijā, lai dalītos pieredzē un sekotu audzēja apstarošanas posmiem, no Igaunijas galvaspilsētas Tallinas Ziemeļigaunijas reģionālās slimnīcas (North Estonian Regional Hospital) ieradās pieredzējusī radioloģe Margita Valgma (Margit Valgma). Kopā ar Austrumu slimnīcas divām jaunajām ārstēm radioloģēm terapeitēm Zani Rudušu un Māru Vilku multidisciplinārā komandā, piedaloties anesteziologiem, reanimatologiem, radiologiem terapeitiem, radiologu asistentiem, medicīnas fiziķiem, operāciju un pacientu aprūpes māsām un atbalsta personālam, 2024. gada gada 11. jūlijā veikta pirmā brahiterapijas jaunās metodes procedūra Latvijā.

“Minētās starošanas procedūras ieviešana dzemdes kakla vēža pacientēm ir iespējama, pateicoties jauno ārstu degsmei — vēlmei apgūt jaunākās operāciju metodes, pirms tam stažējoties vadošajās Eiropas un pasaules klīnikās. Tikpat būtiska loma ir arī aprīkojumam un nodrošinājumam ar modernākajām medicīnas iekārtām un tehnoloģijām, kas ļauj ārstēt pacientus ar dažādiem onkoloģiskiem audzējiem iespējami saudzīgi.  Un visbeidzot — jaunu ārstēšanas metožu ieviešana ārstniecībā nav iedomājama bez multidisciplināras dažādu specializāciju mediķu un arī atbalsta personāla sadarbības, kas iespējama tikai universitātes līmeņa slimnīcā,” uzsver Austrumu slimnīcas Terapeitiskās radioloģijas un medicīniskās fizikas klīnikas vadītājs Arturs Šorubalko.

Kā noritēja pirmā brahiterapijas metodes procedūra

Paciente līdz šim saistībā ar izplatītu dzemdes kakla vēzi bija saņēmusi distances staru terapijas kursu un ķīmijterapiju. Veicot jauno procedūru, operāciju zālē, pacientei atrodoties intravenozā narkozē, dzemdē ievietoja aplikatorus, bet pie dzemdes kakla un audzēja audos tika ievietotas intersticiālās adatas. Pēc šīs procedūras paciente pamodināta un aizvesta uz attēldiagnostikas izmeklējumiem. Pacientei veica gan magnētisko rezonansi, gan datortomogrāfiju, jo šie izmeklējumi nepieciešami audzēja vizualizācijai, lai precīzi noteiktu zonu, kur nepieciešams pievadīt starojuma devu. Pēc attēldiagnostikas izmeklējumiem paciente tika aizvesta uz staru terapijas nodaļas palātu, lai atpūstos un pēc kāda laika varētu uzsākt procedūras otro daļu, pievadot starojumu.

Lai pievadītu starojumu audzēja šūnām, tika sagatavots staru terapijas plāns. Šajā posmā piedalījās gan ārsts radiologs terapeits, gan medicīnas fiziķis. Pēc plāna sagatavošanas un apstiprināšanas caur pacientē ievietotajiem aplikatoriem tika pievadīta radiācija, kas ir procedūras noslēdzošais posms ar ilgumu ~10–20 minūtes.

Pēc procedūras paciente tika pārvesta uz stacionāra nodaļu, lai gaidītu otru starojuma pievadīšanas reizi, kas tiek plānota jau nākamajā rītā, kad pacientei veica atkārtotu datortomogrāfijas izmeklējumu, lai pārliecinātos, ka aplikatori ir saglabājuši savu pozīciju. Tā kā tie nebija izkustējušies, varēja pievadīt otro starojuma devu. Pēc procedūras pabeigšanas aplikatori tika izņemti. Pacienti pārveda uz staru terapijas nodaļas palātu, kur viņas veselības stāvoklis tika novērots.

Pēc nedēļas pacientei šī procedūra tiks atkārtota — tiks ievadīti brahiterapijas aplikatori ar intersticiālām adatām, veikta attēldiagnostika, tiks sagatavots staru terapijas plāns un atkārtoti notiks divu staru terapijas devu pievadīšana. Pēc šī brahiterapijas kursa saņemšanas paciente savu ārstēšanas kursu būs pabeigusi. Turpmāk viņas veselības stāvoklis tiks novērots pie radiologa terapeita, onkoginekologa un ģimenes ārsta.

“Pēc Eiropas un Amerikas vadlīnijām ar magnētisko rezonansi vadīta staru terapija un dobuma staru terapija jeb brahiterapija ir “zelta standarts” dzemdes kakla vēža pacientēm. Brahiterapija ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa, kas ļauj audzēja audiem pievadīt lielākas staru terapijas devas, krietni samazinot starojuma ietekmi uz blakus esošajiem orgāniem. Tādējādi tiek uzlabota lokālā ļaundabīgā procesa kontrole un samazinātas terapijas akūtās un vēlīnās komplikācijas,” skaidro Staru terapijas klīniskās daļas vadītāja Zanda Liepa.

“Līdz šim Latvijā brahiterapijas procedūru veikšanai izmantoja standarta aplikatorus, kas caur maksti tiek ievietoti dzemdē un pie dzemdes kakla. Mūsdienās, lai uzlabotu procedūras precizitāti un efektivitāti, standarta aplikatoriem tiek pievienotas speciālas intersticiālās adatas, kas tiek ievietotas tieši audzēja audos. Adatu pievienošana īpaši palīdz gadījumos, kad audzējs ir liels vai asimetriski augošs,” informē jaunā ārste radioloģe terapeite Zane Ruduša.

“Ārstējot pacientes atbilstoši vadlīnijām un izmantojot intersticiālās adatas, kopējā dzīvildze I un II stadijai ir 88%, III un IVA stadijai 71%. Izmantojot magnētiskajā rezonansē vadītu brahiterapiju, tiek panākta kopējās dzīvildzes uzlabošanās par 10%. Izmantojot intersticiālu kombinētu brahiterapiju, tiek samazināta hroniskā toksicitāte par 3% līdz 6% katram riska orgānam (urīnpūslim, taisnajai zarnai, sigmveida zarnai, tievajām zarnām, maksts gļotādai),” jaunās brahiterapijas metodes ieguvumus uzskaita jaunā ārste radioloģe terapeite Māra Vilka.

Dzemdes kakla vēža ārstēšanas metode galvenokārt atkarīga no audzēja stadijas diagnozes noteikšanas brīdī. Ķirurģiska ārstēšana ir izvēles metode mazu stadiju audzējiem, kad ir iespējama radikāla operācija. Tie ir audzēji, kas atrodas dzemdes kakla robežās un nav izplatījušies uz limfmezgliem vai citiem attāliem orgāniem. Lielāku stadiju audzējiem, ko nav iespējams izoperēt radikāli, rekomendētā ārstēšanas metode ir kombinēta staru terapija ar ķīmijterapiju. Salikta staru terapija sastāv no distances staru terapijas un dobuma staru terapijas jeb brahiterapijas. Staru terapija ir nepieciešama aptuveni 70% dzemdes kakla vēža pacienšu.

Dzemdes kakla vēzis ir viens no biežākajiem audzēju veidiem sievietēm visā pasaulē, un tiek aktīvi strādāts pie tā, lai uzlabotu šo pacientu ārstēšanas rezultātus un kopējo dzīvildzi. Dzemdes kakla vēzis ir arī otrs biežākais vēzis sievietēm darbspējīgā vecumā.

Latvijā saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem 2021. gadā bija 26.3 dzemdes kala vēža pacienšu skaits 100 000 iedzīvotājiem. Piecu gadu dzīvildze Eiropas Savienības dalībvalstīs dzemdes kakla vēža pacientēm ir vidēji ir 62%, bet zemākie rādītāji ir Latvijā un Bulgārijā — 51%.

Austrumu slimnīcas stacionārs “Latvijas Onkoloģijas centrs” ir vienīgais stacionārs Latvijā, kur pacientēm tiek nodrošināta brahiterapija. Katru gadu Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikā staru terapiju, tajā skaitā brahiterapiju, saņem vidēji 150 pacienšu, kurām ir dzemdes kakla vēzis.

Jauno brahiterapijas procedūru veica un pacientes aprūpē piedalījās:

• Tallinas Ziemeļigaunijas reģionālās slimnīcas radioloģe Margita Valgma (Margit Valgma)
• Terapeitiskās radioloģijas un medicīniskās fizikas klīnikas Staru terapijas klīniskās daļas 7.b nodaļas vadītāja Lidija Buklovska, radioloģes terapeites, jaunās ārstes Māra Vilka un Zane Ruduša
• Medicīnas fiziķes Marika Čakare, Indra Surkova, Džeina Platace, kā arī medicīnas fiziķis no Igaunijas Nikolajs Saveļjevs (Nikolai Saveljev)
• Radiologu asistentes Jolanta Neliuss, Evita Bladiko
• Radiogrāfere Krista Staģīte
• Stacionāra LOC Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas virsārsts onkoloģijā Aigars Seņkāns
• Anestezioloģe reanimatoloģe Jūlija Grigorjeva
• Anestezioloģijas māsa Irina Aleksejenoka
• Operāciju virsmāsa Ina Budņikova, operāciju māsa Vilma Tjarvja, māsa Anda Žeibe, māsas palīgs Jeļena Docenko
• Sanitāre: Dace Markovska
• Palīdzēja sagatavoties jaunajai brahiterapijas procedūrai:
• Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs Arturs Šorubalko
• Staru terapijas klīniskās daļas vadītāja Zanda Liepa,
• LOC radioloģijas nodaļas vadītājs Romāns Bukbārdis.

Foto brahiterapijas jaunās metodes procedūras ilustrācijai: https://www.flickr.com/photos/austrumu_slimnicas_foto/albums/72177720318897026

Par Austrumu slimnīcu 

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 5000 darbinieku.