Aicinām vakcinēties pret gripu!

Ikgadējā vakcinācija ir efektīvākais veids, kā sevi pasargāt no saslimšanas ar gripu. Vakcinēties pret gripu ir ieteicams ikvienam, jo īpaši vakcinācija ir ieteicama personām, kuras pieder pie kādas no riska grupām.

2022. – 2023. gada sezonā 100% valsts apmasātu vakcināciju pret gripu var saņemt:

• ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem;
• ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki, kuri, pildot darba pienākumus ir tuvā kontaktā ar klientiem;
• ilgstošas sociālās aprūpes centru klienti;
• personas vecumā no 65 gadiem;
• personas, kuras pieder pie šādām veselības riska grupām:
• personas ar hroniskām plaušu slimībām;
• personas ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;
• personas ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
• personas ar hroniskām nieru slimībām;
• personas ar imūndeficītu;
• personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju;
• personas ar psihiskām slimībām;
• grūtnieces;
• bērni vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem (ieskaitot);
  • bērni vecumā no 24 mēnešiem līdz 17 gadiem (ieskaitot), kuri pieder pie šādām veselības riska grupām:
  • bērni ar hroniskām plaušu slimībām;
  • bērni ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa;
  • bērni ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
  • bērni ar hroniskām nieru slimībām;
  • bērni ar imūndeficītu;
  • bērni, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju;
  • bērni, kuri ilgstoši saņem terapiju ar ac. acetylsalicylicum.

Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un potēšanas pase.

Par vakcinācijas veikšanas iespējām jūs varat interesēties arī sava ģimenes ārsta praksē. 

Bērnu vakcināciju pret gripu mūsu slimnīcā neveic.  Bērnu vakcinācija tiek veikta ģimenes ārstu praksēs vai ģimenes ārstu prakšu vakcinācijas sadarbības iestādēs.

Informējam, ka vakcināciju var veikt vienlaicīgi pret abām infekcijas slimībām: gripu un Covid-19! Tas ir ērti un droši!

Ik gadu ar gripu pārslimo vidēji 10% no iedzīvotāju populācijas. Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.

Gripai raksturīga pēkšņa simptomu parādīšanās:

• drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C;
• stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”);
• sauss klepus un rīkles iekaisums;
• sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula;
• izteikts bezspēks, apetītes zudums.

Gripas vīrusi, līdzīgi kā citu akūto augšējo elpceļu infekciju vīrusi, galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv šādos gadījumos:

• atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m);
• cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti utt.;
• pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam pieskāries slimais cilvēks. Īpaši bieži tas notiek sabiedriskās vietās vai sabiedriskā transportā, piemērām, satverot atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, kāpņu margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos u.tml.

Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 – 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām.

Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz 5-7 dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā. Bērni parasti izdala gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie. Īss inkubācijas periods izskaidrojams ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļos, ļoti strauji vairojas – 8 stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojas ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu.

Iekštelpu gaisā vīruss saglabā dzīvotspēju 2 līdz 9 stundas, turklāt, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Uz priekšmetu virsmām vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām.

Smagāk slimo mazi bērni, veci cilvēki un pacienti ar sirds un asinsvadu, plaušu un citām hroniskām slimībām, kā arī personas ar novājinātu imunitāti, kuru negatīvi ietekmē kaitīgie ieradumi, nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress, miega traucējumi un mazkustīgs dzīvesveids.