Pasaules sepses dienā Austrumu slimnīca mācību konferencē pulcēs Latvijas vadošos profesionāļus un starptautiska mēroga ekspertus

2024. gada 13. septembrī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) pirmoreiz notiks Pasaules sepses dienai veltīta mācību konference, kurā piedalīsies gan starptautiska līmeņa autoritātes, gan trīs Latvijas universitāšu slimnīcu vadošie profesionāļi, kas stāstīs un dalīsies pieredzē, kā atpazīt, diagnosticēt un ārstēt sepsi, cik ātrā laikā uzsākt terapiju un dzīvības glābšanu sepses pacientiem, kā arī citiem būtiskiem ar sepses ārstniecību saistītiem aspektiem.

Mūsdienās sepse, ko ikdienas sarunvalodā nereti dēvē par “asins saindēšanos”, kļuvusi par vienu no visbiežākajiem nāves iemesliem visā pasaulē. Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Lai aktualizētu ar sepses rašanos saistīto problēmu izpēti, tās izplatību, ārstēšanu un arī profilaktiskos pasākumus, katru gadu 13. septembrī tiek atzīmēta Pasaules sepses diena.

Sepses aktualitāte mūsdienās saistīta ar vairākām tendencēm, piemēram, pieaugošo antibiotiku rezistenci, kas apgrūtina infekciju efektīvu ārstēšanu. Tāpat novecojoša sabiedrība un pieaugošs hronisko slimību skaits palielina riska grupu cilvēku skaitu, kas var saskarties ar sepsi. Austrumu slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists ārsts Oļegs Šuba uzsver: “Savā ikdienas darbā mēs, visu trīs universitāšu slimnīcu speciālisti un kolēģi Baltijas mērogā, esam pastāvīgā saziņā, lai rastu labāko terapeitisko risinājumu, ārstējot medicīniski sarežģītākos sepses stāvokļus pacientiem. Taču manā ieskatā tikpat svarīgs uzdevums ir dalīties ar zināšanām par sepsi, izglītojot un informējot arī plašāku sabiedrību. Jo statistiski diemžēl varam apgalvot, ka no sepses mūsdienu pasaulē nav pasargāts neviens.”

Tāpēc, kā skaidro saka Austrumu slimnīcas Mācību centra vadītāja Daina Baidekalne,

“Pasaules sepses dienā organizētās konferences mērķis ir zināšanu un pieredzes apmaiņa profesionālā mediķu vidē. Esam gandarīti, ka mums ne tikai izdevies piesaistīt labākos un kompetentākos ekspertus, kas labprāt dalīsies ar savām zināšanām un pieredzi,  bet arī ārkārtīgi lielu interesentu loku – konferencei pieteikušies jau vairāk nekā 320 dalībnieku.”

Sepsi visbiežāk izraisa bakteriālas infekcijas, kas sākotnēji var parādīties jebkurā ķermeņa daļā, piemēram, plaušās (pneimonija), urīnceļos (urīnceļu infekcijas), ādā vai kuņģa un zarnu traktā. Cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, cilvēki ar hroniskām slimībām (piemēram, diabēts vai HIV) vai tie, kas atveseļojas pēc operācijām, ir īpaši uzņēmīgi pret sepsi. Īpaši liela riska grupas ir zīdaiņi, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, pacienti ar hroniskām slimībām vai pacienti, kas ilgstoši lieto imūnsupresīvus medikamentus, piemēram, onkoloģiskie pacienti pēc ķīmijterapijas kursa.

Taču sepse var attīstīties arī pilnīgi veseliem cilvēkiem pēc milzīgas slodzes, neizgulēšanās vai stresa, kas novājina imūnsistēmu un ļauj infekcijai izplatīties organismā. Arī ģenētiskie faktori var ietekmēt sepses attīstības risku, bet biežāk tas notiek cilvēkiem ar fonā esošām slimībām.

Ja imūnsistēma ir stipra, infekcija parasti tiek norobežota konkrētā ķermeņa daļā, piemēram, vienā orgānā, kā pneimonijas gadījumā. Taču, ja imūnā sistēma nespēj adekvāti reaģēt, infekcija var izplatīties pa visu organismu, izraisot dzīvībai bīstamu stāvokli. “Savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir izšķiroša. Piemēram, ātra antibiotiku lietošana agrīnā stadijā var glābt dzīvību, jo tās aptur infekcijas izplatīšanos, ļaujot imūnsistēmai atgūties. Taču, ja ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu un infekcija jau ir izplatījusies visā organismā, iesaistot visas orgānu sistēmas, situācija var kļūt nekontrolējama un orgānu bojājumi var būt tik nopietni, ka cilvēka dzīvību vairs nevar izglābt. Tāpēc sepsi var uzskatīt par ārkārtas medicīnisko stāvokli, kuram nepieciešama ātra reakcija un efektīva ārstēšana, lai mazinātu mirstības risku” skaidro O.Šuba.

Sepses profilakse un ārstēšana ietver gan individuālu rīcību, gan uzlabojumus veselības aprūpē un sabiedrībā kopumā. Lai gūtu padziļinātas zināšanas un dalītos pieredzē, dalībai Pasaules sepses dienai veltītajā konferencē Austrumu slimnīcā iespējams pieteikties šeit

Par Austrumu slimnīcu 

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 5000 darbinieku.