Lai palielinātu vai samazinātu teksta burtu izmēru, izmantojiet šādas klaviatūras taustiņu kombinācijas: 
Kā slimnīcām strādāt kara apstākļos: Austrumu slimnīca dalās praktiskās atziņās ar kolēģiem Latvijā
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem. Pasākumā piedalījās veselības ministrs Hosams Abu Meri, Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī uzaicinātie kolēģi no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas.
“Zināšanas, kas iegūtas reālos kara medicīnas apstākļos, nedrīkst palikt tikai vienas komandas pieredzē. Tās ir jānodod tālāk kolēģiem, lai kopīgi saprastu, kā ārstniecības iestādēm gatavoties situācijām, kad cietušo plūsma ir liela, traumas ir sarežģītas un palīdzība jānodrošina ilgstošas slodzes un spriedzes apstākļos. Austrumu slimnīcai ir svarīgi būt šādas profesionālas sarunas iniciatorei, jo kopīga mācīšanās un sadarbība stiprina visas veselības aprūpes sistēmas gatavību,” saka Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Vadims Beļuns.
Ar Ukrainā gūtajām praktiskajām atziņām dalījās Austrumu slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Dr. Andris Vikmanis un traumatologs ortopēds Dr. Kristiāns Alpe, kuri brīvprātīgi devās uz Ukrainu, lai iepazītu ārstniecības iestāžu darbu paaugstinātas slodzes un drošības risku apstākļos. Ārsti stāstīja par slimnīcu darba organizāciju, cietušo pacientu uzņemšanu, ārstēšanas plānošanu un palīdzības sniegšanu pacientiem ar kara traumām.
Pasākuma laikā veselības ministrs Hosams Abu Meri pasniedza Veselības ministrijas pateicības rakstus Austrumu slimnīcas ārstiem Dr. Andrim Vikmanim un Dr. Kristiānam Alpem. Pateicības raksti pasniegti par drosmi, uzņēmību un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas veselības aprūpes nozares gatavības stiprināšanā krīzes un kara apstākļiem, brīvprātīgi dodoties uz kara skarto Ukrainu, lai gūtu praktisku pieredzi, un ar iegūtajām zināšanām daloties ar kolēģiem Latvijā.
Pasākuma noslēgumā diskusijā ar uzaicinātajiem kolēģiem tika pārrunāts, kā praktiskās atziņas izmantot Latvijas ārstniecības iestāžu krīžu gatavības pilnveidē. Saruna aptvēra plašu jautājumu loku, tostarp pacientu plūsmas organizāciju, ārstēšanas nepārtrauktību, sadarbību starp komandām un ārstniecības iestāžu spēju pielāgot darbu situācijās, kad palīdzība jāsniedz lielam smagi cietušu pacientu skaitam.
