Galvas smadzeņu asinsvadu aneirismas plīsums – negaidīts notikums, kas var būtiski ietekmēt veselību un turpmāko dzīvi

Asociētais profesors Kaspars Auslands, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas eksperts, neiroķirurgs

Agrā rīta stundā brīvdienā zvana pie gultas noliktais telefons. Pirms uzsākta saruna, nevilšus piezogas priekšnojauta, ka noticis kas nelāgs. Kolēģis, ar kuru vēl vakar pārrunājām nākamās nedēļas plānus, ir nogādāts slimnīcā smagā stāvoklī, pēdējie vārdi, ko viņš ir pateicis sev tuvajiem: “Man ļoti sāp galva, saucat neatliekamo palīdzību!”

Iemesls notikušajam, ko atklāja slimnīcā veiktie izmeklējumi, bija galvas smadzeņu aneirismas plīsums ar plašu asinsizplūdumu. Diemžēl, neskatoties uz savlaicīgu palīdzību un daudzu speciālistu iesaisti, pat kopīgiem spēkiem kolēģi glābt neizdevās.

Simptomi, ko varēja pamanīt

Ir pagājis jau vairāk nekā pusgads, taču joprojām nepamet sajūta, ka pirms liktenīgajiem notikumiem bija pazīmes, kas netieši signalizēja par potenciālām briesmām: stāsts no pagātnes par mātes negaidīto došanos mūžībā, pastiprināta ikdienas nervozitāte un asinsspiediena svārstības, arī smēķēšana daudzu gadu garumā… Taču ikdienā ir lietas, kam pievēršam lielāku vērību, un šķiet, ka problēmas skar tikai tos citus, apkārtējos, līdz pēkšņi attopamies tad, kad jau ir par vēlu…

Līdzīgu gadījumu un stāstu Latvijā katru gadu ir aptuveni 200.  Tie ir cilvēki, kuriem aneirisma jau plīsusi. Universitātes klīnikās – Austrumu slimnīcā un Stradiņos – ir augstas klases speciālisti, kuru aprūpē nokļūst šādi pacienti no visas Latvijas. Saslimšanas gaita ir ļoti smaga un var būt komplicēta, neskatoties uz mūsdienīgas diagnostikas un ārstēšanas iespējām. Statistikas dati pasaulē, vadošajos neiroķirurģijas centros Eiropā un Latvijā neiepriecina – aptuveni 40% gadījumu sekas ir letālas, savukārt no tiem, kuri izdzīvo, tikai 1/3 atgūst sākotnējo dzīves kvalitāti.

Tāpēc vēlos pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka ir noteikti simptomi un likumsakarības, kurām mēs katrs varam pievērst uzmanību, ir lietas, ko varam darīt, lai līdzīgu gadījumu skaits būtu mazāks un palīdzība tiktu sniegta, pirms noticis ļaunākais, – galvas smadzeņu aneirismas plīsums.

Kas ir galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma, un kāpēc tā ir tik bīstama

Aneirisma ir patoloģisks galvas smadzeņu asinsvadu sieniņas iztilpums, kurš veidojas dzīves laikā dažādu faktoru ietekmē – visbiežāk tā ir smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, ateroskleroze –, bet dažkārt to rašanos sekmē infekcijas vai asinsvadu ievainojumi. Parasti aneirismas diagnosticē 40 – 60 gadu vecumā, biežāk sievietēm.

Populācijā prevalences līmenis saskaņā ar literatūras datiem ir 3,2 %, savukārt augstāki rādītāji tiek novēroti ģimenēs, kur kādam no ģimenes locekļiem jau ir diagnosticēta aneirisma, kā arī gadījumos, kad pastāv noteiktas ģenētiskas saslimšanas, piemēram, autosomāli dominanta policistisko nieru slimība (ģenētiska slimība, kad nierēs veidojas vairākas cistas, slimība tiek mantota autosomāli dominanta veidā, t.i., pietiek ar vienu bojātu gēnu kopiju no viena vecāka, lai slimība attīstītos), Ehlers–Danlosa sindroms (ģenētiska saistaudu slimība, kas ietekmē ādu, locītavas un asinsvadus, izraisot ādas elastības palielināšanos, locītavu pārmērīgu kustīgumu un citus saistaudu traucējumus) vai 1. tipa neirofibromatoze (ģenētiska slimība, kurai raksturīga labdabīgu audzēju, neirofibromu, veidošanās nervu sistēmā un uz ādas, kā arī dažādi citādi anatomiski un funkcionāli traucējumi). Mēs varam orientējoši aprēķināt, ka  Latvijā tie ir aptuveni 40 000 iedzīvotāju jeb viens 1 no 50, kuri dzīvo ar neplīsušu galvas smadzeņu aneirismu.

Jāuzsver, ka aneirismas ilgstoši var palikt asimptomātiskas, ļoti bieži neplīsušas aneirismas ir nelielas izmēros(<3 mm) un tiek atklātas nejauši, veicot galvas smadzeņu izmeklējumu kāda cita iemesla dēļ – parasti ilgstošu galvassāpju dēļ. Bīstamākā šīs slimības izpausme ir tieši aneirismas plīsums, tāpēc ļoti būtiska ir savlaicīga diagnostika.

Galvassāpes: “pēkšņas un stiprākās līdz šim dzīvē piedzīvotās”

Tipiskākie simptomi, kuri, iespējams, varētu liecināt par to, ka pacientam ir galvas smadzeņu neplīsusi aneirisma, ir galvassāpes – ja aneirisma ir plīsusi, pacienti sāpes raksturo, kā “pēkšņas un stiprākās līdz šim dzīvē piedzīvotās” –, ietekmēta redze, attēla dubultošanās, acu zīlīšu diametra asimetrija, galvas reiboņi, muskuļu spēka izmaiņas. Ir gadījumi, kad aneirisma var būt par iemeslu išēmiskam smadzeņu insultam, kā arī citi retāk sastopami simptomi.

Klīnisku aizdomu vai arī skrīninga ietvaros aneirismu diagnosticē, veicot galvas smadzeņu magnētiskās rezonanses angiogrāfiju (MRA) vai arī datortomogrāfijas angiogrāfijas izmeklējumu (CTA). Stacionāra apstākļos nereti papildus izmeklēšanai tiek veikta digitālā subtrakcijas angiogrāfija (DSA) – invazīva, taču visprecīzākā smadzeņu asinsvadu izmeklēšana.

Gan plīsušas, gan neplīsušas aneirismas lielākajā skaitā gadījumu slēdz, vai nu veicot operāciju tiešā ceļā (galvaskausa trepanācija un aneirismas ārēja slēgšana (klipēšana)), vai arī caur cirkšņa artēriju ievadot speciālus stentus, platīna spirāles (aneirismas endovaskulāra embolizācija). Pēdējās desmitgadēs kopējā tendence pasaulē ir būtisks endovaskulāro manipulāciju skaita pieaugums, taču par tiešajai ķirurģijai (klipācijai) vairāk piemērotām joprojām tiek uzskatītas vidējās smadzeņu artērijas aneirismas, kā arī gadījumi, kad aneirismas plīsuma rezultātā ir izveidojies būtisks asinsizplūdums smadzenēs ar masas efektu uz apkārtējiem smadzeņu audiem.

Savukārt, ja tiek diagnosticēta neplīsusi aneirisma, lēmumu par aneirismas slēgšanas laiku un metodi pieņem multidisciplinārs konsīlijs, piedaloties neiroķirurgiem un invazīvajiem radiologiem, ņemot vērā aneirismas izmēru (parasti rekomendē aktīvi ārstēt aneirismas, kuras ir 5 mm diametrā vai lielākas), lokalizāciju, konfigurāciju, aneirismas sieniņas stāvokli (neregulāra sieniņa norāda par paaugstinātu plīšanas risku), aneirismas ruptūras risku, pacienta vecumu un blakusssaslimšanas.

Daudzviet pasaulē, kur ieviests galvas smadzeņu aneirismu skrīnings, aktīvi apkarota smēķēšana un adekvāti koriģēts paaugstināts asinsspiediens, plīsušo aneirismu skaits populācijā samazinās. Kā pozitīvu piemēru var minēt Somiju, kur medicīnas aprūpe ir viena no labākajām pasaulē. Vēl salīdzinoši nesen Somija bija valsts, kur smadzeņu aneirismu plīšanas incidence bija gandrīz divreiz augstāka nekā citās valstīs, taču, pateicoties mērķtiecīgai profilakses, izglītošanas politikai un kvalitatīvam ārstniecības darbam, pašreizējie rādītāji ir jau zemāki nekā vidēji pasaulē.

Vai aneirismas plīsumu iespējams novērst: ko ir svarīgi zināt katram no mums

Lai arī nav iespējams izvairīties no visām nelaimēm, ir lietas, ko katrs varam izdarīt savas veselības labā!

Svarīgi atcerēties:

1. Simptomi, kuri var liecināt par galvas smadzeņu aneirismu: ļoti spēcīgas galvassāpes (ja aneirisma ir plīsusi, pacienti sāpes raksturo kā “pēkšņas un stiprākās līdz šim dzīvē piedzīvotās”), ietekmēta redze, attēla dubultošanās, acu zīlīšu diametra asimetrija, galvas reiboņi. Jebkuri jauni simptomi vai arī jau esošo simptomu progresija ir nopietna pazīme, un ir nepieciešams veikt galas asinsvadu izmeklējumu.
2. Paaugstināts asinsspiediens ne tikai sekmē aneirismu veidošanos, bet arī ietekmē asinsvadus citos orgānos. Konsultējaties ar savu ģimenes ārstu un veicat attiecīgu korekciju!
3. Jāatmet smēķēšana, jākontrolē holesterīns!
4. Ja kādam no ģimenes locekļiem tiek diagnosticēta aneirisma, obligāti visiem pirmās pakāpes radiniekiem veicama MRA vai CTA.
5. Neplīsušas aneirismas slēgšanas (operācijas) risks ir ap 5%, un tas ir būtiski mazāk nekā gadījumos, kad aneirisma ir plīsusi, tāpēc obligāti konsultējamies pie speciālistiem un veicam plānveida aneirismas slēgšanu.