Cilvēka papilomas vīrusu izraisīto vēžu izskaušana Latvijā – neizmantotās profilakses iespējas

Jana Žodžika, asociētā profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja

Janvāris ir pasaules dzemdes kakla vēža modrības mēnesis, kura laikā sabiedrības uzmanība tiek pievērsta šīs ļaundabīgas slimības profilaksei. Par to ir būtiski runāt, jo dzemdes kakla vēzis ir viena no retajām slimībām, kuras rašanos var pilnībā novērst. Tomēr joprojām ik gadu Latvijā atklāj aptuveni 180 dzemdes kakla vēža gadījumu, kas visbiežāk skar darbaspējīga vecuma sievietes. Bieži tās ir arī sievietes reproduktīvājā vecumā, tāpēc dzemdes kakla vēzis rada ne tikai emocionālas un fiziskas ciešanas pacientēm un viņu ģimenēm, bet arī nelabvēlīgi ietekmē demogrāfiju un veselības aprūpes resursus.

Ir zināms, ka dzemdes kakla vēzi izraisa augsta riska cilvēka papilomas vīrusi (CPV), visbiežāk 16. un 18. tips. Tomēr CPV var skart ne tikai sievietes – tas var radīt ļaundabīgas izmaiņas arī vīriešiem. CPV izraisa 99% dzemdes kakla, lielāko daļu maksts, sievietes ārējo dzimumorgānu, 75% lūpu, mutes dobuma un rīkles, 95% tūpļa zarnas un 35% dzimumlocekļa vēžus. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2024. gadā Latvijā tika konstatēti 300 lūpu, mutes dobuma un rīkles, 192 dzemdes kakla, 52 sieviešu ārējo dzimumorgānu un maksts, 26 tūpļa zarnas un 22 dzimumlocekļa CPV izraisītie ļaundabīgie audzēji. Pēdējos gados visvairāk pieaug augsta riska CPV izraisīto lūpu, mutes dobuma un rīkles vēžu skaits.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) katru dienu tiek diagnosticētas un ārstētas visu veidu onkoloģiskās slimības. Lielāko daļu no tām nav iespējams novērst, taču speciālisti uzsver, ka no CPV izraisītiem vēžiem var izvairīties, pirmām kārtām veicot vakcināciju pret CPV meitenēm un zēniem 12 gadu vecumā. Šajā vecumā vakcīna izraisa vislabāko organisma imūnās sistēmas atbildi, un ir svarīgi, lai aizsargājošās antivielas rastos, pirms jaunieši pirmo reizi saskaras ar CPV. Vakcīna ir profilaktiska – tā pasargā no inficēšanās ar jauniem CPV tipiem, bet tā neietekmē jeb neārstē cilvēka gļotādās jau esošos vīrusus.

CPV ir bieži sastopama infekcija, ar kuru parasti inficējas dzimumkontaktu ceļā. Vecuma grupā līdz 25 gadiem to atrod vairāk nekā 50% jauniešu, un organisms visbiežāk no šīs infekcijas atbrīvojas bez tālejošām sekām. 20% inficēto CPV var saglabāties ilgstoši – vairākus gadus. Šāda persistējoša augsta riska CPV infekcija ir obligāts priekšnosacījums, lai šūnās sākotnēji rastos pirmsvēža izmaiņas un, ja tās netiek laikus atrastas un novērstas, arī vēzis. No brīža, kad augsta riska CPV inficē gļotādu šūnas, līdz ļaundabīgu izmaiņu attīstībai paiet vismaz 10–15 gadi. Šajā periodā skrīningā ir iespējams atrast un profilaktiskos nolūkos arī likvidēt labdabīgās pirmsvēža izmaiņas. Patlaban no visiem CPV izraisītajiem audzējiem skrīnings ir pieejams tikai dzemdes kakla radušos pārmaiņu identifikācijai.

Pasaules Veselības organizācijas ir izvirzījusi mērķi 2030. gadā izskaust dzemdes kakla vēzi pasaulē. Lai to sasniegtu, valstīs ir jānodrošina, ka vismaz 90% pusaudžu ir vakcinēti pret CPV, 70% mērķa populācijai ir bijis skrīnings ar augsti efektīviem testiem, 90% sieviešu ar augsta riska pirmsvēža izmaiņām ir izārstētas. Vistuvāk šim mērķim ir Zviedrija, kurā tiek plānots dzemdes kakla vēzi izskaust jau 2027. gadā. Tik labus rezultātus zviedriem ir izdevies panākt, sasniedzot 90% vakcinācijas aptveri uzreiz pēc tās ieviešanas valstī, nodrošinot augstu skrīninga aptveri un izmantojot efektīvus skrīninga testus. Arī Latvijā valsts iedzīvotājiem nodrošina visus priekšnosacījumus, lai izvairītos no CPV izraisītiem audzējiem, taču atsaucība profilaktiskajiem pasākumiem ir nepietiekama.

Latvijā 12 gadus veco meiteņu vakcinācija ir uzsākta kopš 2010. gada. Kopš 2016. gada vakcinācijas aptvere pakāpeniski auga, sasniedzot maksimālos rādītājus 2023. gadā –  60%, taču no 2024. gada tiek novērota satraucoša tendence vakcinācijas aptverei mazināties. Līdzīga tendence ir vērojama arī zēnu vakcinācijas aptveres rādītājos. 90% CPV izraisīto vēžu rada tie CPV tipi, pret kuriem CPV vakcīna nodrošina aizsardzību. Tāpēc vecāki, pieņemot lēmumu atteikties no CPV vakcīnas, uzņemas atbildību un pakļauj savus bērnus vēža attīstības riskam viņu tālākajā dzīvē. Jau kopš CPV vakcīnas ieviešanas pastāv mīti, ka tā var radīt neauglību, autoimūnas u.c. slimības, taču vairāk nekā 20 gadu pieredze un daudzu milijonu vakcinēto cilvēku veselības dati šādu saikni noliedz. Svarīgi ir arī neatlikt vakcināciju uz vēlāku vecumu, jo pētījumi ir pierādījuši, ka tad vakcīna vairs nebūs tik efektīva.

Dzemdes kakla skrīnings Latvijā ir jau kopš 2009. gada. Latvijā visas sievietes vecumā no 25 līdz 67 gadiem saņem valsts apmaksātu uzaicinājumu veikt dzemdes kakla skrīninga testus. 25 un 28 gadu vecumā tie ir dzemdes kakla citoloģiskie izmeklējumi. No 30 gadu vecuma pirmām kārtām nosaka, vai dzemdes kaklā ir augsta riska CPV. Ja skrīningā konstatē izmaiņas, ir jāveic kolposkopija. Kolposkopija ir diagnostikas metode, kuras laikā sievietēm tiek padziļināti izmeklēts dzemdes kakls. Kolposkopija ir nepieciešama, ne tikai lai precizētu diagnozi, bet arī lai kvalitatīvi veiktu ārstēšanu, ja tāda ir nepieciešama. Kopš dzemdes kakla orgnizētās skrīninga programmas uzsākšanas Latvijā ir ieviesta virkne uzlabojumu. Pirms vairāk nekā 10 gadiem Austrumu slimnīcas speciālisti apguva kolposkopijas metodi Lielbritānijā. Pēc apmācību pabeigšanas šie speciālisti ir veicinājuši kolposkopijas pakalpojumu ieviešanu valstī kā svarīgu pēcskrīninga izmeklējumu posmu. Austrumu slimnīcā tiek veikti 80% valsts apmaksāto kolposkopijas izmeklējumu. Austrumu slimnīcā notiek arī visu Latvijā esošo kolposkopijas speciālistu praktiskā apmācība. 2021. gadā skrīningā tika ieviesta precīzāka citoloģijas metode – šķidruma citoloģija, bet 2022. gadā – patlaban visefektīvākais skrīninga tests: augsta riska CPV testēšana. Pateicoties skrīningam, saslimstībai ar dzemdes kakla vēzi Latvijā no 2014. līdz 2021. gadam bija tendence mazināties, tomēr pēdējos gados tā ir nemainīgi augsta. Piemēram, 2024. gadā saslimstība sasniedza 19 gadījumus uz 100 000 sieviešu, un tā ir augstāka nekā vidēji Eiropā, kur ir 10 gadījumu uz 100 000 sieviešu. Jāpiebilst, ka pēdējos gados Latvijā ir neliela pozitīva tendence mazināties saslimstībai ar dzemdes kakla vēzi visjaunākajās vecuma grupās. Lai gan atsaucība dzemdes kakla skrīninga programmai kopš 2021. gada ir augusi un, pēc Nacionālā Veselības dienesta datiem, 2024. gadā sasniegusi 57%, tā joprojām nav apmierinoša.

Vakcinējoties šodien, mēs rezultātus redzēsim pēc aptuveni 15 gadiem, savukārt, veicot skrīningu, – pēc 5–10 gadiem, tāpēc ir skaidrs, ka 2030. gadā mēs diemžēl nevarēsim izskaust 90% CPV izraisīto vēžu Latvijā. Taču ir ļoti svarīgi jau šodien izmantot visas profilakses iespējas, pasargājot sevi un arī nākamās paaudzes. Lai skrīninga programma būtu efektīvāka, ne mazāk būtiski ir valsts skrīninga programmā turpināt ieviest dažādas inovācijas, piemāram, augsta riska CPV noteikšanas paštestus, precīzākas citoloģijas metodes un citas.

Ilgtermiņa pārmaiņas veselības aprūpē sākas ar konsekventu rīcību te un tagad – katram no mums jau šodien izmantojot visas pieejamās profilakses iespējas.