Austrumu slimnīcā veiksmīgi ārstēta paciente ar ārkārtīgi retu muguras smadzeņu trūci

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas ārsti veiksmīgi diagnosticējuši un ārstējuši pacienti ar ārkārtīgi retu muguras smadzeņu trūci – progresējošu neiroloģisku saslimšanu, kas pasaulē aprakstīta tikai dažos simtos klīnisko gadījumu. Pēc operācijas paciente atkopjas labi, staigā patstāvīgi un turpina rehabilitāciju.

Sarežģītās diagnozes noteikšanā un ārstēšanā tika iesaistīta multidisciplināra Austrumu slimnīcas mediķu komanda, sadarbojoties ar ārvalstu ekspertiem un izmantojot intraoperatīvo neiromonitorēšanu augstas sarežģītības neiroķirurģiskas operācijas laikā. Šis gadījums parāda, cik būtiska sarežģītu un retu saslimšanu ārstēšanā ir universitātes slimnīcas multidisciplinārā komanda un specializēta pieredze.

Paciente Austrumu slimnīcā vērsās ar sūdzībām par pēdējā gada laikā progresējošu nespēku labajā kājā un gaitas traucējumiem. Kā stāsta Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas Neiroloģijas un diagnostikas dienas stacionāra vadītāja, neiroloģe Rūta Ozoliņa, sākotnēji ārsti konstatēja muguras smadzeņu bojājumu krūšu daļā, taču precīzas diagnozes noteikšana bija īpaši sarežģīta.

Diagnozes precizēšanas posmā notika konsultācijas ar Helios Klinikum Aue Mugurkaula ķirurģijas nodaļas vadītāju, neiroķirurgu Dr. med. Juri Jansonu (Vācija), Helios Klinikum Berlin-Buch neiroķirurģijas ekspertiem (Vācija), kā arī ar speciālistiem no Inselspital Bern Universitātes slimnīcas (Šveice).

“Pacientes izmeklēšanā soli pa solim tika veikti vairāki diagnostiskie izmeklējumi – laboratoriskās analīzes, magnētiskā rezonanse, muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšana, vēlāk arī spinālā mielogrāfija. Tikai multidisciplinārā sadarbībā ar radiologiem un neiroradiologiem izdevās nonākt pie secinājuma, ka pacientei ir ļoti reta muguras smadzeņu apvalka patoloģija, kuras dēļ muguras smadzenes iesprūdušas smadzeņu apvalka defektā,” skaidro Rūta Ozoliņa.

Šādas patoloģijas gadījumā muguras smadzenes tiek mehāniski nospiestas vai iestieptas, un slimībai progresējot var rasties neatgriezeniski kustību un jušanas traucējumi. Bez ārstēšanas pacientei pastāvēja augsts invaliditātes risks. Izanalizējot pieejamo medicīnisko literatūru un starptautiskos klīniskos aprakstus, ārsti secināja, ka pasaulē aprakstīti vien aptuveni 128 līdz 200 šādu gadījumu, turklāt tikai daļai pacientu veikta ķirurģiska ārstēšana. Tas nozīmēja, ka arī ārstēšanas pieredze ir ļoti ierobežota.

Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs Dmitrijs Gavriļins uzsver, ka precīzas diagnozes noteikšana jau pati par sevi bija nozīmīgs sasniegums, taču vēl lielāks izaicinājums bija pieņemt lēmumu par ārstēšanas taktiku.

“Bija skaidrs, ka slimībai progresējot, paciente neizbēgami invalidizētos. Vienlaikus šāda operācija bija saistīta ar augstiem riskiem, jo pasaulē ir ārkārtīgi neliela pieredze šādu pacientu ārstēšanā. Studējām klīnisko gadījumu literatūru un konsultējāmies ar Insbrukas Universitātes Neiroķirurģijas klīnikas vadītāju profesoru Klaudiju Tomē (Claudius Thomé) Austrijā, kura pieredzē bija līdzīgs operēts pacients. Profesors apstiprināja un atbalstīja mūsu plānoto operācijas taktiku. Tas deva papildu pārliecību, ka izvēlētais ārstēšanas ceļš ir pareizs,” stāsta Dmitrijs Gavriļins.

Operācijas laikā neiroķirurgi mikroķirurģiskā tehnikā atdalīja iesprūdušās muguras smadzenes no apkārtējiem audiem, atgrieza tās anatomiski pareizajā vietā un noslēdza bojāto smadzeņu apvalka defektu. Operācija tika veikta ar mikroskopu un lielu palielinājumu, izmantojot īpaši smalkus instrumentus.

Īpaša nozīme operācijas laikā bija intraoperatīvajai neiromonitorēšanai. Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neirofizioloģe Vlada Meļņikova uzsver: “Nepārtraukti monitorējām nervu impulsu pārvadi, lai pārliecinātos, ka manipulācijas ar muguras smadzenēm nerada papildu bojājumus. Ja redzējām potenciāli bīstamu reakciju, neiroķirurgi varēja nekavējoties mainīt pieeju vai manipulācijas virzienu. Agrāk iespējamās sekas varējām novērtēt tikai pēc operācijas, kad pacients pamodās, taču tagad neiromonitorēšana palīdz daudz drošāk orientēties jau operācijas laikā.”

Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntis Karelis skaidro, ka muguras smadzeņu trūce ir viena no retākajām neiroloģiskajām saslimšanām, kuru diagnostika bieži ir sarežģīta, jo simptomi līdzinās citām mugurkaula vai neiroloģiskām slimībām. Tādēļ īpaši būtiska ir savlaicīga diagnostika un multidisciplināra pieeja ārstēšanā, jo neārstēta muguras smadzeņu kompresija var izraisīt neatgriezeniskus neiroloģiskus bojājumus.

Operācijas sagatavošanā un norisē piedalījās neiroloģijas, neiroķirurģijas, radioloģijas, neirofizioloģijas un anestezioloģijas speciālisti, nodrošinot pacientei multidisciplināru ārstēšanu visos posmos. Komandā strādāja neiroloģe Rūta Ozoliņa, neiroķirurgs Dmitrijs Gavriļins, neirofizioloģe Vlada Meļņikova, radiologs Artūrs Šilovs, radioloģe Līga Jaunozoliņa, asistente Evelīna Kočāne, operāciju māsa Karīna Teleženko, anestezioloģe Anita Skudre, rezidente Sabīne Jablonska un anestēzijas māsa Natālija Kruste.

Radioloģe Līga Jaunozoliņa

Pašlaik paciente turpina rehabilitācijas kursu un atrodas ārstu uzraudzībā. Ārsti vērtē pēcoperācijas rezultātu kā ļoti labu un prognozē turpmāku veselības stāvokļa uzlabošanos.

Par Austrumu slimnīcu 

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 5000 darbinieku.