Austrumu slimnīca stiprina Latvijas spēju precīzāk atklāt infekciju uzliesmojumus un sagatavoties nākotnes veselības apdraudējumiem 

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 2026. gada 30. jūnijā noslēdzas Eiropas Savienības programmas “EU4Health” līdzfinansētais projekts, kura laikā trīs gadu garumā stiprinātas Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas iespējas uzraudzīt infekciju izplatību, precīzāk identificēt uzliesmojumus un labāk sagatavoties nākotnes sabiedrības veselības apdraudējumiem. 

Attēlā: klīniskās izdalīšanas iekārta

Projekta laikā pilnveidota laboratorijas infrastruktūra paraugu sagatavošanas, sekvencēšanas un datu analīzes posmos, stiprinot laboratorijas kapacitāti pilna genoma sekvencēšanas un genomiskās epidemioloģijas jomā. Iegādātas jaunas sekvencēšanas iekārtas, kas dod iespēju analizēt sarežģītākus gadījumus un gūt detalizētāku informāciju par patogēniem. Vienlaikus palielināta primāro paraugu priekšapstrādes caurplūde un samazināta kritisko procesu atkarība no atsevišķām iekārtām, ieviešot vairākus robotizētas paraugu apstrādes protokolus, nodrošinot papildu nukleīnskābju ekstrakcijas platformu, centrifūgu, homogenizatoru un citas laboratorijas palīgiekārtas.

Attēlā: Laboratorijas Latvijas Infektoloģijas centrs vadītāja pienākumu izpildītājs Gatis Pakarna

Būtiski papildināta arī Austrumu slimnīcas datu centra infrastruktūra, attīstot gan datu glabāšanas, gan lielapjoma skaitļošanas iespējas. Tādējādi samazināta nepieciešamība pārvietot datus uz ārējiem resursiem, radīta iespēja efektīvāk lokāli analizēt sekvencēšanas datus un nodrošināt to pieejamību ilgtermiņā. 

Attēlā: sekvenators  

Šie uzlabojumi stiprina laboratorijas gatavību reaģēt uz palielinātu paraugu plūsmu arī iespējamo nākotnes epidemioloģisko krīžu gadījumā. Pilna genoma sekvencēšana ļauj ar augstu izšķirtspēju identificēt infekciju avotus, uzraudzīt patogēnu izplatību un izvērtēt, vai dažādi infekcijas gadījumi ir savstarpēji saistīti, kas ir īpaši būtiski uzliesmojumu izmeklēšanā. Attīstītā infrastruktūra palīdz analizēt gan veselības aprūpes iestādēs nozīmīgus patogēnus ar antimikrobo rezistenci, gan pārtikas izcelsmes patogēnus, stiprinot laboratorijas iespējas piedalīties infekciju uzraudzībā nacionālā un starptautiskā līmenī. 

“Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas attīstībai ir būtiska nozīme Latvijas sabiedrības veselības sistēmā. Šāda kapacitāte palīdz savlaicīgi pamanīt riskus, nodrošināt kvalitatīvu informāciju atbildīgajām institūcijām un stiprināt sadarbību starp laboratorijām, epidemiologiem un ārstniecības iestādēm. Mūsdienīga infekciju uzraudzība ir viens no priekšnoteikumiem, lai valsts spētu pamatoti un ātri reaģēt situācijās, kas var ietekmēt sabiedrības veselību,” skaidro Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Vadims Beļuns. 

Attēlā: centrifūga

Austrumu slimnīcas Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija savā darbā aptver visus Latvijas statistiskos reģionus un nodrošina būtisku valsts mēroga funkciju mikrobioloģiskajā diagnostikā, infekciju uzraudzībā un sabiedrības veselības drošības stiprināšanā. Projekta laikā stiprināta sadarbība ar Slimību profilakses un kontroles centru, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, Lietuvas Nacionālo sabiedrības veselības laboratoriju un Igaunijas Veselības pārvaldes Infekcijas slimību laboratoriju. Tāpat noris sadarbība ar Eiropas Savienības references laboratoriju antimikrobās rezistences jomā Dānijas Tehniskajā universitātē, kā arī regulāra datu apmaiņa ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru. 

Attēlā: vecākais laboratorijas bioinformātiķis Reinis Vangravs

Šāda sadarbība ir būtiska, jo infekciju uzraudzība un uzliesmojumu izmeklēšana prasa ātru informācijas apmaiņu starp laboratorijām, epidemiologiem, ārstniecības iestādēm un starptautiskajiem partneriem. Projektā attīstītā infrastruktūra un datu apstrādes risinājumi palīdz stiprināt Latvijas mikrobioloģijas laboratoriju tīkla iesaisti kopējā Eiropas infekciju uzraudzības sistēmā. 

Projekts “Consolidation and sustainability of WGS and RT PCR after HERA support received in 2022 to ensure the integration of enhanced infrastructure into routine surveillance and outbreak investigation” tiek īstenots Eiropas Savienības programmas “EU4Health” ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 1 229 858 eiro, tostarp Eiropas Savienības līdzfinansējums 962 485 eiro. 

Projektu finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Veselības un digitālās jomas izpildaģentūras (HaDEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde nevar tikt saukta pie atbildības par tiem.