Austrumu slimnīca: pacientiem ir tiesības jautāt, vai veselības aprūpes darbinieks ir dezinficējis rokas

2026.gada 5.maijā, Pasaules roku higiēnas dienā, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) aicina pacientus un viņu tuviniekus, kā arī ikvienu, kas apmeklē ārstu konsultācijas ambulatori, iesaistīties savā ārstēšanas un/vai aprūpes procesā, cieņpilni pievēršot uzmanību vienai no vienkāršākajām, bet būtiskākajām infekciju profilakses darbībām – roku higiēnai. Aicinām vērot – vai medicīnas personāls ievēro roku higiēnu? Tāpat arī aicinām droši jautāt neskaidros jautājumus par roku higiēnas prasībām.

Pasaules Veselības organizācija 2026. gadā jau 18. reizi atzīmē Pasaules roku higiēnas dienu, šogad uzsverot: “Rīcība glābj dzīvības.” Roku mazgāšana un dezinfekcija ir viens no lētākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā samazināt mikroorganismu izplatību veselības aprūpes iestādēs un pasargāt gan pacientus, gan veselības aprūpes darbiniekus.

Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienests uzsver – roku higiēna nav tikai formāla prasība, bet būtiska pacienta drošības sastāvdaļa. Tā palīdz novērst ar veselības aprūpi saistītās infekcijas un pret antibiotikām noturīgu mikroorganismu izplatību slimnīcas vidē.

“Pacientam ir tiesības pārliecināties, vai veselības aprūpes darbinieks pirms pieskaršanās pacientam ir apstrādājis rokas. Tas nav neērts jautājums – tā ir līdzdalība savā ārstēšanā un drošības kultūras veidošanā,” uzsver Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, ārsts infektologs, hepatologs Dr.med. Māris Liepiņš.

Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienests aicina pacientus un tuviniekus nepieciešamības gadījumā cieņpilni uzdot vienkāršu jautājumu: “Vai Jūs dezinficējāt rokas?” vai “Vai Jūs nomazgājāt vai nodezinficējāt rokas pirms pieskaraties man?”

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem un Latvijā noteiktajām higiēnas prasībām ārstniecības iestādēs, rokas ir jāapstrādā pirms un pēc kontakta ar pacientu, pirms manipulācijām, pēc saskares ar pacienta vidi un aprīkojumu. Ja tiek lietoti cimdi, rokas jāapstrādā arī pirms cimdu uzvilkšanas un pēc to novilkšanas – pacientu pasargā tīras rokas, nevis tikai cimdu lietošana.

Īpaši būtiska roku higiēna ir vietās, kur pacienti ir visneaizsargātākie – intensīvās terapijas nodaļās, onkoloģisko pacientu aprūpē un pēc operācijām. Šajos gadījumos pat neliela neuzmanība var radīt nopietnas sekas.

Austrumu slimnīcā roku higiēnas ievērošana tiek regulāri uzraudzīta un monitorēta – tiek veikti tieši novērojumi nodaļās, analizēts roku dezinfekcijas līdzekļu patēriņš un regulāri tiek organizētas personāla apmācības. Tāpat Austrumu slimnīcā divas reizes gadā vērtē roku higiēnas rādītājus un pārrunā tos ar struktūrvienībām, lai izceltu labos piemērus un veicinātu roku higiēnas kultūras uzlabošanos.

Kvalitatīvu roku higiēnu var apgrūtināt gari nagi, nagu pārklājums, gredzeni, rokassprādzes, rokas pulksteņi un garas piedurknes, tādēļ veselības aprūpē īpaša nozīme ir arī ikdienas darba paradumiem un atbildīgai attieksmei pret pacientu drošību.

Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienests uzsver – droša ārstēšana ir sadarbība. Pacientu drošība nav tikai veselības aprūpes darbinieku uzdevums, bet kopīga atbildība, kurā svarīga ir savstarpēja cieņa, vērība un gatavība atgādināt par būtisko.

“Infekciju izplatība bieži notiek nemanāmi, taču tās novēršana sākas ar redzamu un apzinātu rīcību — roku higiēnu!” ir pārliecināta Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta virsmāsa Ligija Vucāne.

Rīcība glābj dzīvības – arī tik vienkārša rīcība kā savlaicīgi nomazgātas vai dezinficētas rokas!

Par Austrumu slimnīcu 

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 5000 darbinieku.