Migrēna nav “vienkāršas galvassāpes”: Austrumu slimnīcas Galvassāpju vienībā pieaug pacientu skaits

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Galvassāpju vienībā 2025. gadā ambulatori konsultēti 1340 pacienti. Visbiežāk pacientiem tiek diagnosticēta migrēna, kas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti, darba spējas un ikdienas aktivitātes.

Galvassāpju vienībā ar katru gadu pieaug konsultēto pacientu skaits. Ja 2022. gadā Austrumu slimnīcas Galvassāpju vienībā ambulatori tika novēroti aptuveni 1000 pacientu, tad 2025. gadā to skaits pieaudzis līdz 1340. Lielākā daļa konsultāciju saistītas ar migrēnas galvassāpēm – kopumā 626 pacienti ārstēti dažādu migrēnas formu dēļ. Tāpat pacientiem konstatētas arī medikamentu atkarīgas galvassāpes, kas bieži rodas, ja pretsāpju līdzekļi tiek lietoti pārāk bieži, proti, vairāk kā 10 dienas mēnesī. Lielākā daļa pacientu ir sievietes ar hroniskām galvassāpēm – galva sāp 15 un vairāk dienas mēnesī. Pacientu pieredze ir ļoti dažāda: daļa ar galvassāpēm cīnās jau desmitiem gadu, citi vēršas pēc palīdzības salīdzinoši drīz pēc simptomu sākuma.

Saskaņā ar Galvassāpju epidemioloģijas pētījuma datiem *(L.Meksa et al., 2025) – 70.3% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir sūdzējušies par galvassāpēm kopumā. No tiem aptuveni 40 % cieš no sasprindzinājuma tipa galvassāpēm, bet ap 20 %  ir migrēnai līdzīgas galvassāpes. Sekundāras galvassāpes, kurām ir konkrēts ārstējams iemesls, ir salīdzinoši retas.

Migrēnas un citu hronisku galvassāpju gadījumā svarīgi panākt, lai cilvēks ar sāpju lēkmi pēc iespējas varētu tikt galā mājas apstākļos. Ja tas neizdodas, tas var liecināt, ka nepieciešama efektīvāka ārstēšana vai profilaktiska terapija, uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Galvassāpju vienības speciālisti.

“Lielākajai daļai pacientu galvassāpes nav saistītas ar strukturālām izmaiņām smadzenēs, tāpēc diagnostika balstās rūpīgā ārsta un pacienta sarunā, nevis tikai papildu izmeklējumos. Tieši pacienta stāsts par sāpju raksturu, biežumu un pavadošajiem simptomiem ļauj noteikt precīzu diagnozi,” skaidro Austrumu slimnīcas Galvassāpju vienības neiroloģe un algoloģe Līga Mekša.

“Galvassāpes var būt patstāvīga slimība ar savu mehānismu, nevis tikai simptoms. Ja sāpes ir ilgstošas un pārāk biežas vai pretsāpju medikamenti tiek lietoti pārmērīgi, organisms maina savu reakciju uz sāpēm, un tās kļūst grūtāk ārstējamas,” norāda Austrumu slimnīcas Galvassāpju vienības neiroloģe un algoloģe Linda Zvaune.

Galvassāpju ārstēšanā ir divi galvenie virzieni: akūta ārstēšana un profilakse. Akūtā ārstēšana ir palīdzība brīdī, kad galva jau sāp, lai mazinātu vai pārtrauktu sāpes. Savukārt profilaktiskā ārstēšana ir vērsta uz to, lai galvassāpju lēkmes kļūtu retākas, īsākas un mazāk intensīvas.

Austrumu slimnīcas galvassāpju speciālisti norāda, ka būtiska nozīme ir regulārām ēdienreizēm, pietiekamam ūdens patēriņam, fiziskām aktivitātēm, svara normalizēšanai un kvalitatīvam miegam. Daļai pacientu dzīvesveida korekcijas palīdz mazināt galvassāpes, bet ir pacienti, kuriem nepieciešama arī medikamentoza profilaktiskā ārstēšana.

Profilaktisku migrēnas ārstēšanu ieteicams apsvērt gadījumos, kad migrēnas lēkmes ir četras vai vairāk dienas mēnesī un būtiski ietekmē darba spējas vai ikdienas dzīvi, bet dzīvesveida izmaiņas nesniedz gaidīto efektu. Terapija vienmēr tiek piemeklēta individuāli, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, simptomus un slimības smagumu.

Latvijā pēdējos gados pieejami arī īpaši migrēnas profilaktiskai ārstēšanai izstrādāti medikamenti, tostarp monoklonālās antivielas, kas iedarbojas uz migrēnas sāpju mehānismiem. Valsts apmaksātas terapijas nepieciešamību izvērtē galvassāpju speciālistu konsīlijs, kas pieejams arī Austrumu slimnīcā.

Steidzami pie ārsta jāvēršas tad, ja galvassāpes ir pēkšņas, ļoti stipras vai līdz šim nepieredzētas, ja tās pavada apziņas, jušanas, kustību, runas vai redzes traucējumi, kā arī tad, ja jaunas galvassāpes parādās grūtniecības laikā vai onkoloģiskas slimības gadījumā.

Austrumu slimnīcas Galvassāpju vienībā ambulatori konsultē Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas ārstes Līga Mekša (neiroloģe/algoloģe), Linda Zvaune (neiroloģe/algoloģe), Eva Šankova (neiroloģe), Anita Balcerbula  (neiroloģe), Natālija Buha (neiroloģe), Olga Holodova (neiroloģe, rezidente-algoloģe).

Pieraksts uz ambulatoru konsultāciju iespējams, zvanot uz Austrumu slimnīcas vienoto pacientu pieraksta tālruni +371 67000610 darbadienās no plkst. 8.00 līdz 18.00.

*(L.Meksa et al., 2025) Meksa L, Arons M, Husøy AK, Gobina I, Karelis G, Steiner TJ. Methodology of a population-based survey of headache disorders among adults in Latvia. Arch Public Health. 2025 Dec 17;84(1):14. doi: 10.1186/s13690-025-01811-0. PMID: 41408574; PMCID: PMC12805725.

Par Austrumu slimnīcu 

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudzprofilu slimnīca valstī. Slimnīcas sastāvā ietilpst pieci stacionāri – “Gaiļezers”, “Latvijas Onkoloģijas centrs”, “Biķernieki”, “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” un “Latvijas Infektoloģijas centrs” ar dažādu profilu centriem un klīnikām. Slimnīca sniedz augsti specializētu stacionāro un sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, nodrošinot multidisciplināru terciārā līmeņa ārstēšanu un aprūpi atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju un medicīnas zināšanu līmenim. Tajā ārstējas aptuveni 80% visu Latvijas onkoloģisko pacientu. Slimnīca nodrošina praktisko apmācību bāzi gan Latvijas izglītības iestāžu, gan ārvalstu studentiem un nodrošina tālākizglītību un zināšanu pārnesi veselības nozares speciālistiem mūsu valstī un aiz tās robežām. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu un attīsta inovatīvu metožu izmantošanu pacientu ārstēšanā. Slimnīca ir trešais lielākais darba devējs valstī, kur strādā ap 5000 darbinieku.